Kartupeļiem ir ziedēšanas beigu vai ziedēšanas fāze. Pašreiz notiek aktīva bumbuļu augšana un augiem nepieciešams liels mitrums.
Kartupeļiem ir ziedēšanas beigu vai ziedēšanas fāze. Pašreiz notiek aktīva bumbuļu augšana un augiem nepieciešams liels mitrums, bet tā nodrošinājums rajona teritorijā ir nevienmērīgs: atsevišķos pagastos mitrums ir pārmērīgs, bet liela daļa kartupeļu tīrumu sāk dzeltēt no sausuma.
Turpinās kartupeļu lakstu puves izplatība, un dažviet ar slimību inficēti 100 procenti augu, slimības attīstība ļoti dažāda: ir inficēti pieci līdz 100 procenti no kartupeļu lakstu lapu virsmas. Ieteikums – ievērot uzsākto smidzinājumu kalendāru: izvēlamies garākos starplaikus starp smidzinājumiem un kontakta iedarbības fungicīdus (“Širlans”, “Cempions” vai “Ditāns” M-45), jo slimības pazīmes ir konstatētas visos pārbaudītajos laukos un tā bojā audus kartupeļu lakstu mehānisko traumu vietās. Vēlākās šķirnes smidzinās vēl otro un trešo reizi, bet agrākās šķirnes – jau vismaz ceturto reizi. Izplatās arī kartupeļu lapu sausplankumainība, bet pelēkā puve nav konstatēta. Laputis kartupeļos pagaidām nav konstatētas, tomēr kartupeļu lapgrauža visu augumu kāpuri atsevišķos laukos un sevišķi mazdārziņos ir ļoti savairojušies. Aizsargājošo fungicīdu lietošanu atmaksājas veikt 10 līdz 14 dienas līdz kartupeļu lakstu nopļaušanai. Ja kartupeļu laksti ir nobrūnējuši un pilnīgi inficēti ar lakstu puvi jau tagad, tos ieteicams nekavējoties nopļaut, lai samazinātu bumbuļu inficēšanās iespējas.
Ziemāju graudaugu fitosanitārais stāvoklis ir apmierinošs: uz vārpām ir tikai neliela plēkšņu plankumainība, brūnas rūsas, melnā sodrējuma un dažu miltrasas spilventiņu izplatība. Mazāka slimību attīstība un garāks lapu – stiebru zaļošanas periods bija tajos laukos, kas saņēmuši vismaz vienu devu fungicīda. Arī vārpu garums un 1000 graudu svars šajos laukos ir lielāks.
Vasaras kvieši, kuri nav apsmidzināti ar fungicīdu, ir stipri inficēti ar miltrasu, brūno rūsu un septoriozi. Fungicīda lietojums pēc ziedēšanas ir ekonomiski un ekoloģiski neefektīvs. Ja ļoti savairojušās laputis, (sevišķi mežu tuvumā), steidzami var smidzināt insekticīdu, jo kviešiem ir grauda veidošanās sākuma fāze.
Vasaras miežiem pamatā – ziedēšanas beigu fāze. Tajos strauji izplatās lapu plankumainības, un fungicīdus nesaņēmušie mieži sāk strauji nodzeltēt. Miltrasas un arī pundurrūsas izplatība miežos nav konstatēta. Pret slimībām un nepietiekamo mitrumu izturīgāki ir sējumi, kuri ir saņēmuši labu pamatmēslojumu un papildmēslojumu. Vietām savairojušās laputis, ko ieteicams apkarot noziedējušos laukos.
Auzām ir ziedēšanas beigu fāze. Pēdējo divu nedēļu laikā strauji izplatās vainagrūsa, atsevišķos laukos inficēti 100 procenti augu gan ar lapu sarkanplankumainību, gan ar rūsu. Arī laputu invāzija ir tikai vietām, bet spēcīga. Jāizlemj par insekticīda lietošanu.
Pēc ķiršu ogu novākšanas ieteicams apsmidzināt tos ar “Topāzu” pret ķiršu lapbiri. Zemeņu stādījumus pēc ogu novākšanas ieteicams apsmidzināt ar fungicīdu “Čempions” lapu slimību un pelēkās puves ierobežošanai. Tiem, kuri rudenī apgriež zemenāju lapas, ieteicams augsni un griezuma vietas apstrādāt ar trihodermīnu slimību ierosinātāju sēņu sklerociju likvidēšanai.
Inita Sudraba, Vidusdaugavas reģiona augu aizsardzības un karantīnas
daļas inspektore
