Latvijā pēdējo piecu gadu laikā strauji palielinājusies saslimstība ar vīrushepatītu C un vīrushepatītu B jeb dzelteno slimību.
Latvijā pēdējo piecu gadu laikā strauji palielinājusies saslimstība ar vīrushepatītu C un vīrushepatītu B jeb dzelteno slimību. No dzeltenās slimības vīrushepatīta A šie vīrusi atšķiras ar to, ka ir grūtāk konstatējami un ārstējami. Alūksnes rajonā pēdējo gadu laikā nav konstatēts neviens vīrushepatīta A slimnieks, bet vīrushepatītu B un C slimnieku skaits ar katru gadu palielinās.
“Šā gada pirmajos trīs mēnešos Alūksnes rajonā ir reģistrēts viens vīrushepatīta B un viens vīrushepatīta C saslimšanas gadījums. Ar katru gadu Alūksnes rajonā palielinās B un C hepatītu slimnieku skaits. 1999.gadā rajonā bija trīs vīrushepatīta B un četri vīrushepatīta C saslimšanas gadījumi, bet 2000.gadā pa pieciem saslimšanas gadījumiem,” laikrakstam stāsta Gulbenes Vides veselības centra Alūksnes teritoriālās daļas epidemioloģe Zita Skulte.
Izplatās vienādi
“Vīrushepatītiem B un C ir vienāds izplatīšanās veids: caur asinīm, seksuālu kontaktu ceļā un dzemdību laikā māte var inficēt bērnu caur placentu. Vīrushepatīts A ir vieglākas formas, un arī inficēšanās ceļš tam ir citādāks nekā B un C hepatītiem. Vesels cilvēks ar B un C hepatītiem var inficēties no slima cilvēka vai no vīrusa nēsātāja, kas šo slimību ir pārslimojis, pašam nezinot, jo ir slimības formas, ko uzreiz nevar atklāt. Divas līdz 12 nedēļas ir laiks, kas paiet, kamēr cilvēks inficējas un saslimst ar B hepatīta vīrusu, bet ar C hepatīta vīrusu – no sešām nedēļām līdz sešiem mēnešiem,” saka Z. Skulte.
Saslimšanu nevar manīt
Ar vīrushepatītu B cilvēki parasti saslimst akūti. Šim vīrusam raksturīgs pirmssaslimšanas periods – cilvēku māc nogurums, sāp locītavas un galva, ir nelaba dūša, piedalās dažādi izsitumi. “Slimības pēdējā periodā cilvēks kļūst dzeltens. Šis vīruss ir lipīgs arī slimības sākuma periodā. Ar vīrushepatītu C ir citādāk. Tas bieži norit nemanāmā, hroniskā attīstības procesā. Slimības pazīmes var būt tik nemanāmas, ka cilvēks nejūt, ka viņš ir saslimis. Pasaulē C hepatītu pamatoti dēvē par “kluso slepkavu”, jo pret to vēl nav atklāta vakcīna, un slimības pazīmes ir grūti konstatēt. To pat salīdzina ar AIDS vīrusu,” stāsta Z. Skulte.
Slimība kļūst hroniska
Negatīvais ir tas, ka vīrushepatīti B un C bieži pāriet hroniskās formās. “Visbiežāk par hronisku slimību kļūst vīrushepatīta C ierosinātā slimība. Hroniskās slimības ar laiku var pāriet aknu cirozē vai aknu vēzī. Ieteicamā profilakse ir dzimumpartneru nemainīšana, tiesības pārliecināties par vienreizējo šļirču lietošanu medicīnā un dezinficētu piederumu izmantošanas pie kosmetologa,” atzīst Z. Skulte.
Iemesli ir dažādi
Ir vairāki iemesli, kāpēc šo slimnieku skaits palielinās. Līdz 1993.gadam donoru asinis netika pārbaudītas uz B hepatītu.
Diemžēl vairāk kļūst arī slimības nēsātāju. Katrs cilvēks, kas ir izslimojis, kļūst par iespējamo slimības avotu. Palielinās arī intravenozo narkomānu skaits.
“Šā gada saslimšanas gadījumi Alūksnes rajonā konstatēti intravenozo narkomānu vidū. Arī cilvēku sliktā veselība un daudzās invazīvās medicīniskās manipulācijas veicina slimības izplatīšanos,” saka Z. Skulte.
Pret vīrushepatītu B Latvijā kopš 1997.gada vakcinē ikvienu bērnu dažas stundas pēc dzimšanas. Ja gada laikā tas nav izdarīts, tad turpmāk bērns jāvakcinē par maksu. Pilnam vakcinācijas kursam nepieciešamas trīs vakcīnas.
