Biju nodomājusi savu redakcijas sleju šoreiz rakstīt par kaut ko skaistu – kultūru, tās iespējām Alūksnes novadā un pilsētas krāšņumu, bet pēc otrdienas, kad apmeklēju Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Andra Siliņa tikšanos ar Alūksnes un Apes novadu pensionāriem, savas domas ātri vien mainīju. Tagad stāsts būs par to, kā atsijāt pelavas no graudiem jeb cik rūpīgi mums tomēr vajadzētu jau tagad sākt katram pie sevis izvērtēt, par ko balsot rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
A.Siliņš dedzīgi stāstīja par Latvijas Pensionāru federācijas paveikto, jautājumiem, kas ir “darba procesā”, un tiem, kas nav atrisināmi, jo atbildīgajās institūcijās dzirdīgu ausu nav. Diemžēl viņš atzina, ka dzirdīgu ausu nav daudzos gadījumos, piemēram, pensiju griestus valstī noteikt negrib, medikamentu cenu politikas veidošanos mainīt negrib, PVN likmi samazināt ikdienas nepieciešamības precēm negrib un tā tālāk, bet saņemt lielas darba algas gan ierēdņi grib! Oficiālu datu nav, bet atsevišķi ekonomisti apgalvo, ka Latvija vismaz vienā ziņā ir līdere Eiropas Savienībā – rēķinot uz vienu iedzīvotāju, mums ir vislielākais administratīvais aparāts!
Federācija uzskata, ka pirmās nepieciešamības pārtikas precēm visā Eiropas Savienībā vajadzētu noteikt vienotu pievienotās vērtības nodokļa likmi – savu priekšlikumu ir jau iesnieguši arī ES. Šobrīd mēs Latvijas lielveikalos ievesto pārtiku varam nopirkt lētāk nekā Latvijā audzēto. Tajā pašā laikā atsevišķiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, piemēram, maizei, cukuram, pienam, daudzās ES valstīs ir ļoti zema pievienotās vērtības nodokļa likme – līdz 10 procentiem – vai tās nav vispār, savukārt Latvijā PVN ir 21 procents! Kā gan lai Latvijas zemnieks ar savu produkciju konkurē ar citu ES valstu zemniekiem, kam PVN likme eksporta produkcijai ir zema vai tās nav vispār? Tādēļ nav jābrīnās, ka vietējā tirgū pašmāju produkcija ir dārgāka nekā poļu, jo piekto daļu tās cenas veido PVN likme vien! To zina arī Latvijas politiķi, tikai nevēlas mainīt un novērst, lai nāktu pretim savas valsts iedzīvotājiem un ražotājiem, jo politiķiem laikam izdevīgāk ir taisnoties Briselē tad, ja Latvija ES ir patērētājvalsts, nevis ražotājvalsts. Manā skatījumā gan tas ir sava mugurkaula trūkums un nespēja iestāties par savu tautu. Valdošie politiķi daudz sola, bet visu smagumu uzveļ tautas pleciem un šobrīd runā par to, ka valdības ministriem mazas algas – jāpalielina, bet nerunā par to, ka varētu samazināt lielās algas tiem, ar kuriem “mazās” ministru algas salīdzina. Tādēļ, manuprāt, jau tagad katram pašam sevī būtu jāsāk izvērtēt, par ko balsot rudenī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās. Mēs visi gribam pārmaiņas un labāku dzīvi. Pie varas esošie sevi jau ir parādījuši – gaidām… ◆
