Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) attīstības padomes, kurā ietilpst visu Vidzemes reģiona novadu vadītāji, sēdē tika apstiprināta Vidzemes ceļu programma līdz 2020.gadam. Šobrīd tajā iekļauti valsts ceļu posmi, kuriem jau ir zināms, ka būs finansējums remontdarbiem, bet sēdē pašvaldību vadītāji nobalsoja, ka atbildīgajām instancēm nosūtīs arī savus priekšlikumus.
Sēdē galvenais diskutējamais jautājums bija par novadu kritiskajiem ceļa posmiem, kuri nav iekļauti valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. – 2020.gadam, kā arī nav plānots piesaistīt citus finanšu resursus, bet ir nepieciešami labošanas darbi. VPR jau nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai ar lūgumu izskatīt iespēju programmā iekļaut papildu posmus vai izvērtēt citas iespējas piešķirt finansējumu arī šo ceļu sakārtošanai.
Valstij plāns gatavs
Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanas un pastiprināšanas programma 2014. – 2020.gadam paredz, ka šoseja Rīga-Sigulda-Veclaicene (Igaunijas robeža) Alūksnes un Apes novadu teritorijās tiks remontēta teju visā ceļa garumā, izņemot posmu ap Lūšakrogu. Reģionālo valsts autoceļu posmu ar melno segumu atjaunošana Alūksnes novadā paredzēta ceļam Alūksne-Ape no 2,10. līdz 4,66.kilometram. Valsts reģionālo autoceļu segumu un posmu rekonstrukcija paredzēta ceļam Sinole-Zeltiņi-Silakrogs no 0. līdz 41,5.kilometram, sadalot darbus divos posmos, un ceļam Alūksne-Igaunijas robeža (Ape) no 4,66. īdz 23,74.kilometram, arī sadalot darbus divos posmos.
Valsts vietējo autoceļu virsmas apstrādes programma paredz, ka Alūksnes un Apes novados darbi notiks uz ceļiem Viļaka-Žīguri-Liepna no 26,7. līdz 28,2.kilometram; Lucka-Alūksne no 8. līdz 11.kilometram; Kolberģis-Ponkuļi no 7,9. līdz 8,7.kilometram; Velēna-Vireši no 23,4. līdz 30,6.kilometram; Vētraine-Maliena-Kalncempji-Sprīvuļi (no 22,3. līdz 23., no 7,8. līdz 8., no 12,5. līdz 13,2.kilometram); Alūksne-Ziemeri-Veclaicene no 0,5. līdz 1.kilometram; Bārdaskrogs-Krabi no 0. līdz 3,2.kilometram; Gaujiena-Lejaskrogs no 0. līdz 0,7.kilometram; Jaunanna-Anna no 0. līdz 0,9.kilometram. Savukārt valsts vietējo autoceļu grants segumu atjaunošana mūsu novados paredzēta uz ceļiem Kolberģis-Ponkuļi (no 3,2. līdz 7,9., no 8,7. līdz 13,4., no 13,4. līdz 16,5.kilometram); Bārdaskrogs-Krabi (no 3. līdz 4,7., no 4,7. līdz 9,2.kilometram); Vireši-Dūre-Lejasciems no 0,12. līdz 4,8.kilometram; Mālupe-Beja-Karitāni no 9,2. līdz 13.kilometram; Gaujiena-Lejaskrogs (no 0,7. līdz 1,6., no 1,6. līdz 4,6.kilometram).
Grib asfaltu līdz Bruņiševai
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzinīgi vērtē to, ka iekļauts teju visas Vidzemes šosejas remonts, asfalta seguma atjaunošana vairāku pagastu centros. “Virsmas apstrāde notiks ceļam Bārdaskrogs-Krabi Veclaicenes pagastā, kopā ar igauņiem gribam panākt, lai viņi arī Igaunijas teritorijā šim ceļam uzklāj cieto segumu. VPR sēdē visu novadu vadītāji atbalstīja arī to, ka nākamajā plānošanas periodā jāpanāk, lai no pagastu centriem līdz tuvāk esošajam augstākas kategorijas ceļam var aizbraukt pa melnā seguma ceļu, nevis grants seguma. Alūksnes novadā tas skartu septiņus pagastus. Atzīstami, ka būs iekļauta arī ceļa Alūksne-Liepna seguma rekonstrukcija pa posmiem līdz pat Liepnai. Šajā jautājumā Alūksnes novadu atbalstīja arī Balvu kolēģi, kam ir svarīgs ceļa turpinājums līdz Balviem,” norāda A.Dukulis.
Alūksnes novada pašvaldības vēlme ir noasfaltēt valsts autoceļa posmu Zaiceva-Bruņiševa, jo šobrīd jau notiek valsts autoceļa Alūksne-Zaiceva asfaltēšana. “Ja noasfaltēs arī atlikušos 8 kilometrus līdz Krievijas robežai, tad caur Alūksni līdz robežai varēs aizbraukt pa asfaltētu ceļu. Mūsu mērķis ir, lai nākotnē ceļu Alūksne-Zaiceva izmantotu vieglais transports un autobusu plūsmai, sekmējot tūrismu, ko atbalsta arī Alūksnes kaimiņu novadu vadība. Savstarpēji esam vienojušies, ka Apē veidosim loģistikas centru, pa ceļu Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) virzīsies lielā tranzīta plūsma, bet Alūksnes novadam ir svarīgi panākt ceļa Zaiceva-Bruņiševa asfaltēšanu, lai to izmantotu tūrisma plūsmai. Pārrobežu sadarbības gaitā Krievijas pārstāvjiem jau esam rosinājuši gādāt par šā ceļa asfaltēšanu caur Lauriem līdz Pleskavas šosejai Krievijas teritorijā, kur arī šobrīd ir grants seguma ceļš. Līdztekus tam risinām jautājumu, lai nākotnē Bruņiševā būtu arī muitas punkts,” saka A.Dukulis. ◆
