Stāsts turpinājumos.39. Verai klientes vēlmes ir likums – viss tiek izlabots tā, kā vēlas Guste. Viņa arī grib tūliņ palikt ar jauno kleitu mugurā, jo priekšā esot svarīga tikšanās…
Stāsts turpinājumos.39.
Verai klientes vēlmes ir likums – viss tiek izlabots tā, kā vēlas Guste. Viņa arī grib tūliņ palikt ar jauno kleitu mugurā, jo priekšā esot svarīga tikšanās… Paaicinājusi Veru sānis, viņa pasniedz konfekšu kastīti un aicina parunāties.
“Man jums jāatklāj kas interesants,” Guste uzsāk savu sagatavoto runu.
Vera ir gatava uzklausīt. Pielaikošanas telpā viņas ir divas vien.
“Es labi pazīstu jūsu vīru Askoldu,” saka Guste. Kad Vera neko nesaka, Guste turpina: “Jūs pašuvāt man grūtnieces kleitu, nezinādama, no kā man gaidāms bērns…”
“Vai tad šuvējai tas ir obligāti? Ko jūs ar to domājat? Man tas neliekas svarīgi,” viņa gan saka, tomēr kaut kas liekas aizdomīgi: kāpēc viņa piemin Askoldu?
“Tam ir sakars ar Askoldu, bērns man būs no viņa, no jūsu pielaulātā, un es par to priecājos. Viņš pats to vēl nezina, glabāju šo pārsteigumu, gribēju to darīt zināmu vispirms jums. Galu galā agrāk vai vēlāk tas jums būtu jāuzzina, jo es negribu samierināties, ka manam bērnam nebūs tēva. Es darīšu visu, lai Askoldu paturētu. Daudzi vīrieši pamet savas sievas, un tā varbūt izrādīsies arī šoreiz… Viņš mani mīl!…”
Viņa runā un runā, maz vērodama, kā uz to reaģē Vera. Viņa ir aizrāvusies, kā nekad. Sāncense ir jāsatriec pilnīgi un galīgi. Apstāšanās un Veltas uzklausīšana Gustei neliekas svarīga, viņa jūtas kā kara laukā izgājis zaldāts. Atkāpties nav kur, un izeja ir tikai viena – uzvara.
Guste pamana, ka Vera kļuvusi bāla un izskatās arī gauži apjukusi. Domājams, jaunā ziņa viņu pārsteigusi ne pa jokam. Viņas vīrs izrādījies meitu ģēģeris!
“Ko jūs te runājiet? Jūsu bērns nav mana darīšana. Ejiet projām! Projām! Viltīgā lapsa! Pateikšu to, ko varbūt nevajadzētu. Arī es no viņa gaidu bērnu, laulībā ar viņu jau trešo. Vai viņš jums ko ir solījis?”
Un Guste redz, kā dusmās zvēro Veras acis. Tā kaķis skatās uz peli, kura tūliņ būs viņa zobos. Pele tagad ir Guste, viņa pati ir ielīdusi savā slazdā, un tas tūliņ aizcirtīsies.
Guste stāv kā apstulbusi. Ko Vera tur runā? Vai tas tiešām nozīmē, ka viņai uz Askoldu nav cerību? Varbūt šuvēja melo un nekādu bērnu viņa negaida. Tomēr Vera, laikam Gustes šaubas manīdama, apņem ap savu augumu viegli krītošo kleitu: “Arī man ir jau redzami pierādījumi. Kas to varēja paredzēt, ka mans vīrs ar jums tā izrīkojies? Taču bērns jau nav vainīgs.” Un Vera aiziet, aizvērdama aiz sevis durvis kā uzvarētāja, kas arī gatava cīnīties un viegli nepadoties.
Guste atmetas uz krēsla. Telpā viņa ir viena. Priekš kam viņa nesa Verai šo kastīti? Lai viņu pazemotu? Salīgtu dalīt Askoldu par konfektēm? Parādīt, ka viņa ir pieklājīga? Kāda muļķe viņa bijusi, cerēdama atstāt uz Askolda sievu kaut mazāko iespaidu. Visdrīzāk Vera – likumīgā Askolda sieva – ir uzvarējusi. Tomēr Guste netaisās padoties. Tas nevar būt, ka viņa nepratīs piesaistīt vīrieti, kurš viņai ir tik tīkams. Viņas bērns nebūs bez tēva. Viņa būs viltīgāka un panāks savu. Jārīkojas gudrāk un viltīgāk, nesasteidzot notikumus. Velta vīru padzīs, viņa taču necietīs Askolda divkosību un nodevību? Vai nu pirmo reizi viņš mielojies svešos kāpostos? Vai tādam tekulim var piedot? Vai Guste piedotu? Visdrīzāk gan piedotu, ja uz spēles likta bērna nākotne. Ja nu piedos arī Vera?
* * *
Skolā vēl viens mācību gads ir beidzies. Abi Klūdziņu zēni – Roberts un Kārlis – šogad beidz pamatskolu. Izsmaržo meijas aktu zālē, un absolventi kā putni izlido no savām skolām, lai dotos tālēs, kas sola lielās dzīves sākumu. Irbei skolas izlaidums vienmēr asociējies ar gājputnu nemieru. Viņa atceras savus skolas izlaidumus, sevišķi labi vidusskolas, kad tiešām likās, ka visa dzīve pavērsies kā plati vārti. Kāda dzīve būs šiem pēckara bērniem? Atvadīties no pirmās skolas vienmēr ir bijis tik satraucoši. Tagad absolventi sēž visu priekšā pušķotos krēslos, uzklausa Izglītības nodaļas pārstāvja un skolotāju novēlējumus. Runas ir patosa pilnas, daudz tiek runāts par to, ka jaunatnei tagad visi ceļi vaļā un visus gaida gaišā nākotne.
