Mājās var pārstāstīt pagasta notikumus. Reiz viņš apciemo arī Irbes veco dzīvesvietu pilsētā, tur saimnieko sveši ļaudis, un, neko neuzzinājis, viņš atgriežas savos mežos.
Mājās var pārstāstīt pagasta notikumus.
Reiz viņš apciemo arī Irbes veco dzīvesvietu pilsētā, tur saimnieko sveši ļaudis, un, neko neuzzinājis, viņš atgriežas savos mežos. Neviens pēc izskata vecajam vīram neuzdod nevienu jautājumu: kurp brauc un kāpēc brauc? Dokumentus vēl neviens nav prasījis un Ernesta kabatā ir tēva Latvijas laika pase, kas brīnuma dēļ palikusi pie viņa, kad tēvs nomiris. Tēvs no pases fotokartītes liekas tik rāmi un uzmundrinoši raugās dēlam acīs. Viņi izskatās tik līdzīgi: abi bārdaini, vienādiem lūpu izliekumiem un sejas pantiem un abi liekas viena vecuma.
Paiet daži gadi, mainās gadalaiki, aizlido un atlido gājputni. Irbe ar dēlu joprojām dzīvo Zemītēs. Kad vācu laiki beidzas un atkal Latvijā ienāk krievi, joprojām kara troksni mežos nedzird, tas dun tālu un tikai raizēm ir sadzirdams. Mežsarga mājās turpinās netraucēta dzīve. Ernests gari nerunā par lietām, kas notiek lielajā pasaulē. Reizēm viņš noklausās radio ziņas un dažos vārdos sievietēm pārstāsta pasaules notikumus. Noslēpumainākas kļūst tikai viņa meža gaitas. Maizes klaipu padusē, drūmu domu nomākts, Ernests bieži vakara krēslā izslīd no mājas un pārnāk pret rītu vēl domīgāks. Krievu varas nostiprināšanās Latvijas nomalēs joprojām nav jūtama. Tikmēr mežos valda savi likumi, un biezokņi līdz šim ir paglābuši no kara posta ne tikai Klūdziņus, bet arī tos, par kuriem mājas pagalmā dienas laikā neviens nesatiekas. Kādreiz jau tas viss beigsies, taču meža mājā šobrīd neviens nevar paredzēt, kas gaidāms rītā, un nav zināms, vai Dievs arī turpmāk pasargās šo vietu no ļauniem cilvēkiem un varas represijām, par kurām runā ārpus mežiem?
Tomēr kādā rītā, kad saules stari pār koku galiem slīpi iespīd Zemīšu pagalmā, mežā atskan suņu rejas: sākumā tālāk, tad aizvien tuvāk. Irbei ir trausls miegs, un viņa uzlec kājās un, pa logu veroties, sāk drudžaini ģērbties: tas nav uz labu! Vai tiešām pienākusi Klūdziņu kārta? Arī Ernests un Marta ir nomodā. Tikai zēni vēl guļ saldā miegā. Kaut tikai troksnis viņus neuzmodinātu! Irbe pa logu redz, kā Marta, paņēmusi slauktuvi, aiziet uz kūti, it kā nekas no dzirdamā trokšņa viņu neskartu. Ernests, tukšos ūdens spaiņus paņēmis, dodas pāri pagalmam uz aku. Irbes vieta kā jau ierasts ir pie plīts, nekavējoši jāķeras pie brokastu gatavošanas, nekas nedrīkst liecināt par satraukumu, tam nav arī iemesla.
