Dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai lielākie svētki ir olu krāsošana Lieldienās. Viņas mājās un kaimiņos to darīja vienmēr.
Dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai lielākie svētki ir olu krāsošana Lieldienās. Viņas mājās un kaimiņos to darīja vienmēr. Tad gāja cits pie cita ciemos un mainījās. Protams, patika arī rīkot olu kaujas.
“Pēdējos gados Virešu pagastā rīko olu un kompozīciju izstādes, kad var salīdzināt un vērtēt. Manuprāt, tā ir šo svētku mākslinieciskā daļa. Man patīk olas krāsot, izmantojot atšķirīgas krāsas, un vienmēr izdomāt kaut ko jaunu, neparastu,” atzīst K.Apškrūma.
Dzejniece ar acetonu šķīdināja zīmuļu krāsu laku, ar ko ir noklāti zīmuļi. Acetonā saslapinātā vates piciņa nokrāsojas, kad ar to pārvelk zīmuļa krāsai. Tad ar to var veidot neparastus raibumus vai nopludināt krāsu uz olas. “Iedomājieties, ka var izmantot 24 krāsu zīmuļus! Iznāk pasakainas olas. Tiesa, tagad ir dažādas krāsas un var rīkoties arī citādi,” viņa norāda. K.Apškrūmai patīk arī veidot rakstus vai zīmējumus uz krāsotas olas ar asu nazīti vai šķērītēm. “Latviešiem olu krāsošanas māksla attīstās. Gadās redzēt tik brīnumainus darbus, ka par tiem nevar nesajūsmināties. Tāpēc ir vērts domāt, kā tās saglabāt,” uzskata K.Apškrūma. Viņa iesaka skaistas Lieldienu olas aiznest “kādā vientuļākā vietā” un izžāvēt saulītē. Pēc tam tās var nosmērēt ar kādu taukvielu un glabāt četrus, piecus gadus. “Apmēram pēc trim mēnešiem ola ir izžuvusi un izskatās tāda pati, kā bijusi. Ja mājā ir daudz vietas, tad šīs fantastiskās lietas var saglabāt,” saka K.Apškrūma.
