80 procentu no Valsts cilvēktiesību birojā saņemtajām sūdzībām ir tāpēc, ka cilvēki nezina savas tiesības.
80 procentu no Valsts cilvēktiesību birojā (VCB) saņemtajām sūdzībām ir tāpēc, ka cilvēki nezina savas tiesības. Viņiem trūkst informācijas. VBC nevar atrisināt problēmu, bet tikai dot rekomendāciju. Šobrīd aktuālas ir vairākas problēmas, kas satrauc invalīdus.
Visām sabiedriskām celtnēm ir jābūt pieejamām invalīdiem, bet diemžēl tā nav. Arī Alūksnē šī problēma pastāv. Cilvēki, kas pārvietojas ar ratiņiem, nevar iekļūt pilsētas domes ēkā, bet ir redzams, ka kāpņu daļā var izveidot uzbraucamo celiņu.
Nenodrošina pamatizglītību
Likums par izglītību nosaka, ka invalīdiem ir tiesības mācīties vispārizglītojošās skolās, ka ir jāizstrādā īpašas mācību programmas, kas atbilst viņu garīgajām un fiziskajām spējām. Daudzās izglītības iestādēs ar ratiņiem nevar iebraukt. Tāpēc šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina. Lai invalīds varētu pa kāpnēm pārvietoties, viņam ir nepieciešams individuālais asistents, kam ir dārgi jāmaksā.
Invalīdam ir iespēja mācīties specializētajā skolā vai mājās. Valstij ir jānodrošina tiesības uz pamatizglītību, un tai ir jābūt bezmaksas. Vidējās izglītības ieguve problēmas nesagādā lielās pilsētās, jo tur ir mājskolotāji un specializētas mācību iestādes, kur var iegūt šādu izglītību. Bet pagastos un rajonu centros cilvēkus ar īpašam vajadzībām nevar nodrošināt ar skolotājiem mājās.
Nepilnības saistībā ar darbu
Invalīdiem tāpat kā visiem cilvēkiem ir tiesības konkurēt darba tirgū. Nedrīkst nepieņemt darbā tikai tāpēc, ka cilvēks ir invalīds. Tomēr ir diezgan daudz pārkāpumu. Viens no būtiskākajiem ir par invaliditātes noteikšanu. Ārstu komisijai ir jāsniedz rekomendācija par iespējamo darbu un pārkvalificēšanās iespējām. Bet vairumā gadījumu invaliditātes lapā rakstīts – “darba nespēja”.
Tas nozīmē, ka invalīds nevar iegūt bezdarbnieka statusu. Viņš nevar izmantot pārkvalifikācijas iespēju, jo nodarbinātības dienestam nav iespējas šo cilvēku sūtīt uz kvalifikācijas kursiem vai rehabilitācijas iestādēm, kur apmāca invalīdus. Tas nozīmē, ka likums neatbilst Satversmei, jo tajā noteikts, ka ikvienam ir tiesības strādāt. Darba devējs nedrīkst atteikt darbu tikai tāpēc, ka ir ieraksts “darba nespēja”.
Stājoties darbā, cilvēkam ar īpašam vajadzībām nav jāuzrāda invaliditātes lapa. Pietiek ar invalīda apliecību, un tajā rekomendācija nav ierakstīta. Ārstu komisija, veicot šo ierakstu, atsakās no atbildības, ja darba procesā notiek nelaimes gadījums. Bet tas invalīdam nedod iespēju atrast darbu, kas piemērots veselības stāvoklim. Var gadīties, ka šādā situācijā ir apdraudēts darba devējs, jo pieņem cilvēku, nezinot viņa diagnozi.
Problēmas ar veselības aprūpi
Valsts cilvēktiesību birojā ir vairākas sūdzības par bezmaksas recepšu neizsniegšanu. Satversmē ir noteikts, ka valsts garantē veselības aprūpes minimumu. Un tajā ietilpst arī bezmaksas receptes. Ministru kabineta noteikumos ir norādītas diagnozes, zāles un devas, kas ir bez maksas. Ja ārstējošais ārsts neizraksta bezmaksas recepti, tad viņš ierobežo tiesības uz veselības aprūpes minimumu. Tāda gadījumā cilvēkam ar sūdzību jāvēršas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā Rīgā, Sadovņikova ielā 20.
Nereti ģimenes ārsti baidās rakstīt šīs receptes. Ja viņi pārsniegs atvēlētās kvotas, tad maksu par zālēm atvilks no viņu algas. Tas pierāda, ka ārsti tāpat kā citi cilvēki ne vienmēr zina savas tiesības.
Darba devējam nav tiesību neko atvilkt no algas, jo Darba likuma kodeksā ir noteikts, ka radušos zaudējumus ir tiesības atņemt tikai tajā gadījumā, ja darba ņēmējs tam piekrīt. Pretējā gadījumā ir jāsūdz tiesā. Domāju, ka neviens to nedarīs, jo tas nav likumīgi.
Valsts Cilvēktiesību biroja sūdzību daļas juristes Lolitas Andersones viedokli
