Dažādos sabiedrības slāņos aktuālās problēmas ir atšķirīgas.
Dažādos sabiedrības slāņos aktuālās problēmas ir atšķirīgas. Kas vienam ir gluži vai dzīvības un nāves jautājums, citam ir nenozīmīgs sīkums, kas nākamajā dienā jau ir aizmirsies. Reālā dzīve pierāda, cik bezjēdzīgi un nepareizi ir daudzi pieņemtie likumi un ka pilnīgi aplams ir Satversmē izteiktais apgalvojums, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts, kur pastāv cilvēku vienlīdzība.
Augstākajos sabiedrības slāņos plēšas par ietekmīgu amatu, prāvu naudas summu un īpašumu sadali. Uz amatpersonu ģimenes locekļu vai radinieku vārda reģistrēti lieli īpašumi tūkstošu latu vērtībā. Un neviens nespēj pierādīt, kā tuvais radinieks – ierindas medicīnas darbinieks -, sakrājot nelielo ikmēneša atalgojumu, spējis tikt pie šādiem īpašumiem. Tajā pašā laikā citi skaita santīmus, lai sagaidītu nākamo algas dienu, un nedēļām ilgi dzīvo depresijā, jo nav darba. Nevar apgalvot, ka kāds no mums, nonākdams ietekmīgu aprindu apritē, neizmantotu iespēju iegūt līdzekļus savai labklājībai. Un kāpēc gan to nedarīt, jo pats vien būsi cietējs sava godīguma dēļ, ja to neizmantosi.
Saeimā darba grupa šonedēļ izlēmusi, ka deputāti no šā mēneša vairs nesaņems kompensācijas par īres un transporta izdevumiem, jo līdzšinējā kārtība nav bijusi atbilstoša Satversmei. Nabaga deputāti, kā viņi to pārdzīvos! No Saeimas budžeta deputātiem sedz visus izdevumus, kas rodas, lietojot Saeimas īpašumu – telefonu, pasta un citus izdevumus. Darba grupa ierosinājusi izstrādāt noteiktu atskaites sistēmu iespējamiem deputātu transporta izdevumu kompensācijas variantiem, lai nebūtu tā, ka deputāts izmanto dienesta auto un vēl saņem atlīdzību.
Turpretī lauku pagastā iedzīvotājiem kompensāciju nav ko gaidīt situācijā, kad sadzīves apstākļi neatbilst mūsdienu civilizācijas sasniegumiem. Daudzdzīvokļu mājai tek jumts, un augšējā stāvā iemītniekiem jāguļ gultā ar bļodu rokās. Mājas apsaimniekotājiem nav līdzekļu jumta remontam tāpat kā tās iedzīvotājiem. Kur lai pensionāri vai bezdarbnieki tos ņem?
Cilvēks ir spiests dzīvot un samierināties ar daudz ko. Kurš enerģiskāks un valdonīgāks, uzsāk cīņu. Kuram trūkst drosmes, tas aprobežojas tikai ar emocijām. Kam vienalga, tas atstāj visu pašplūsmā vai glābiņu meklē alkoholā. Visi nav vienādi un nevar kļūt par deputātiem, biznesmeņiem, doties uz ārzemēm peļņas nolūkā, laimēt loterijā 40 miljonus, kā tas izdevies kādam latviešu izcelsmes amerikānim, vai iesēsties politiķu krēslā. Katram ir savs ceļš ejams, ko cilvēks izvēlas pats, un savs liktenis, zvaigznēs ierakstīts. Un patiesībā apgalvojums, ka labāk ir tur, kur mūsu nav, ir tikai pašapmāns vai šķietama ilūzija, jo cilvēks vienmēr alkst, lai būtu vēl labāk.
