Vārds: Ida. Uzvārds: Zelča. Nodarbošanās: skolotāja.
Vārds: Ida.
Uzvārds: Zelča.
Nodarbošanās: skolotāja.
Dzimšanas gads: 1966.
Vaļasprieks: grāmatas, kultūras vēsture.
Vājība: bērņuki.
Sasniegumi: pietika spēka 12 gadus nostrādāt skolā.
Laimīgākie brīži: kad nopērku jaunu grāmatu.
Ida Zelča – vienmēr smaidīga un omulīga skolotāja, kura apbrīnojami viegli kontaktējas ar skolēniem. Kaut arī viņa ir pieaugusi, liekas, ka jaunības gars viņā ne uz brīdi nav norimis. Neviens nav redzējis Idu noskumušu, un klejo leģendas, ka viņai zināms kāds mūžīgā optimisma noslēpums. Šai sievietei ir stipra roka – mierīgi viņa risina problēmas. Spēcīgs dūres sitiens pa galdu liecina, ka skolēni pārkāpuši zināmas robežas. Šis “signāls” vēsta, ka laiks nopietnāk ķerties pie darba. Ar Idu ir apbrīnojami viegli sarunāties, jo skolotāja izstaro sirsnību un gaišumu. Mācību stundas ir saistošas un daudzpusīgas. Skolotāja Ida pasniedz vēsturi, ētiku un kultūras vēsturi.
“Laime ir jēdziens, kuru nav iespējams paskaidrot viennozīmīgi. Ir globālas un ir ikdienas laimes. Laime ir būt vajadzīgam un mīlētam. Laime ir arī tad, kad sāk snigt pirmais sniegs,”saka skolotāja.
Par mīlestību viņa saka: “Tā ir ass, ap kuru griežas visa pasaule. Vajag mīlēt dzīvi, mīlēt vecākus, mīlēt vienam otru un mīlēt bērnus.” Šķiet, skolā Ida ir pilnībā “savā elementā,” viņa nekad nespētu dzīvot Amerikā, jo ir īsta Latvijas patriote. “Man patīk strādāt skolā, es jūtos savā vietā un mīlu savus skolēnus ar visiem viņu “knifiem”.”
