Kopīgā Meteņdiena Apē veicina iedzīvotāju sapratni.
Kopīgā Meteņdiena Apē veicina iedzīvotāju sapratni
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas un kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Svētki ir tradīcijām, paražām bagāti, un tās visas aizvadītajā sestdienā varēja apgūt Meteņdienas jampadracī Apē.
Jautrais jampadracis iesākās ar kopēju gājienu – dažādās maskās tērpti ļaudis, skanīgas balsis un instrumentu rīboņa piepildīja mierīgās Apes pilsētas ielas. Nebeidzamā jautrība turpinājās arī pasākuma galvenajā vietā – laukumā pie autoostas. Paši apenieši skandēja tradicionālās dziesmas, teica ticējumus, visus veda rotaļās, aicināja piedalīties tradicionālajās izdarībās un sacensībās. Neiztrūkstoša bija arī cienāšana ar Meteņdienas gardumiem – pīrāgiem, cūkas ausīm, kāju un asti, kā arī pupām un zirņiem.
Arī viesi rādīja, ko māk. Rīgas folkloras kopa “Skandinieki” dziedāja, dejoja un ļāva vaļu apdziedāšanai. Pededzes pagasta pašdarbnieki vairāk pievērsās Masļeņicas raksturīgajām tradīcijām. Atzinīgi tika novērtēts Masļeņicas raksturīgais ēdiens – pankūkas. Pasākumā piedalījās arī viesi no Valkas, Burtniekiem, Liepas, Lazdonas, Zilākalna un Ķoņiem.
Svētkus turpina Igaunijā
Pēc izdarībām autoostas laukumā visi kāpa autobusos un devās pāri robežai viesos pie igauņiem Jaunrozē. “Mežabrāļu” saimniecībā latvieši varēja piekopt Meteņiem raksturīgo tradīciju – vizināšanos un slidināšanos ar ragavām. Šoreiz gan vizināšanās notika ar bļodām pa ledainu kalnu. Igauņi mācīja savas ziemas aizvadīšanas un pavasara saukšanas tradīcijas, cienāja viesus ar gardu putru.
Meteņdienas pasākums beidzās ar koncertu Apes tautas namā. Vien jāpiebilst, ka pasākums tapa ar Eiropas Savienības atbalstu projektā “Kultūras dialogi Vidzemē”.
