Apmēram pirms desmit gadiem iesāktais metāllūžņu uzpirkšanas bums ir nedaudz pierimis, taču joprojām par grašiem lūžņos nereti nodod labas un saimniecībā derīgas mantas.
Apmēram pirms desmit gadiem iesāktais metāllūžņu uzpirkšanas bums ir nedaudz pierimis, taču joprojām par grašiem lūžņos nereti nodod labas un saimniecībā derīgas mantas.
Vieniem lūžņu pārdošana ir zelta bedre, citiem izdzīvošanas iespēja, arī vieglākais ceļš uz jaunu alkohola reibuma dienu. Centīgi “darboņi” cenšas lūžņos pārvērst visu. Ar āmuru un kaltu to kategorijā nodeva dārgas tehnoloģiskas iekārtas, uguns mazvērtīgos lūžņos pārvērta elektro un sakaru kabeļus. Turpinās metālu tirgus sakārtošana, taču iespēja pārvērst lūžņos labu mantu joprojām ir palikusi.
Pieraksta pases datus
Stingrākas prasības ir krāsaino lūžņu uzpircējiem. Pieņemšanas vietās atsevišķi izvieto privāto un juridisko personu piegādātos lūžņus. Uzņēmēji stāsta, ka cilvēkam, kas ierodas nodot krāsainos metāllūžņus, noteikti līdzi jāņem pase. Novembrī pieņemtie noteikumu grozījumi paredz, ka no fiziskām un juridiskām personām krāsainos metālus un lūžņus drīkst iepirkt, tikai uzrādot metāla izcelsmes dokumentus.
Grūtāk kontrolēt sadzīves priekšmetu nodošanas godīgumu
“Uz metāla nav rakstīts, ka tas ir zagts. Pierakstām metāllūžņu piegādātāja pases datus. Protams, ir nepatīkami, ka pēc kāda laika ierodas policija, pasakot, ka lūžņi ir zagti,” stāsta Normunds H. Viņa firma iepērk krāsainos metālus. Tieši šajā metallūžņu kategorijā visbiežāk gadās zagta manta. Pēdējos gados, piemēram, ar profesionālu meistarību demontē arī to elektrolīniju vadus, kas darbojas.
“Ja piegādāto lūžņu izcelsme šķiet aizdomīga, izdomājam visādus iemeslus, lai novilcinātu to pieņemšanu, kamēr ieradīsies policija,” saka metāllūžņu laukumu darbinieki. Spriežot pēc gadījumiem, ka joprojām izdemolē un nodod lūžņos vērtīgas iekārtas, tas ne vienmēr izdodas.
Zagšana mazinās?
Pirms pāris gadiem runāja par kādu “censoni”, kas speciāli bija pārbūvējis bērnu ratiņus, pielāgojot tos kanalizācijas un kontrolaku vāku transportēšanai uz lūžņu pieņemšanas vietām. Pilsētas saimniekiem atlika iespēja doties pie lūžņu uzpircējiem un, cenšoties nokaulēt cenu, tos atpirkt – tā bija lētāk, nekā pasūtīt jaunus vākus nozagto vietā. “Tagad tā nenotiek. Acīmredzami zagtas mantas nepieņemam,” vienā balsī apgalvo uzpircēji. Taču gadās arī izņēmumi. Šai sakarā paši uzpircēji iemet pa akmenim arī policijas dārziņā.
“Pie rokas noķēru puišeļus, kas zaga lūžņus pieņemšanas vietā. Nodevu viņus policijas rokās. Tur uzrakstīja protokolu, bet man teica: pierādi, ka tie lūžņi zagti tavā laukumā. Prasa tos nosvērt, lai pārliecinātos, cik no svara trūkst. To izdarīt es nevaru. Policija arī nevarēja pierādīt zādzību, kad noķēru puikas ar noņemto kanalizācijas vāku,” stāsta cita metāllūžņu uzpirkšanas punkta darbinieks.
Lūžņu straumīte izsīkst
“Lūžņu piegādē iestājies klusuma periods,” atzīst lielākā daļa uzņēmēju, kas nodarbojas ar to uzpirkšanu. Pagalmus, ko pats saimnieks nav iztīrījis, apstaigā puišeļi un nenosakāmas nodarbes ļaudis, kas salasa ne tikai izmesto, bet cenšas pievākt arī to, kas vēl nav lūžņi. Bizness, iespējams, būs pavasarī, kad saimnieki tīrīs mājas. Taču, ja nav savas lauksaimniecības tehnikas vai to mājās neremontē, nav arī lūžņu.
“Zemnieku sētā labie lūžņi beigušies. Nes nodot vecas kārbas, spaiņus, velosipēdu rāmjus un tamlīdzīgus sīkumus, labākā gadījumā – motociklu motorus,” atzīst uzpircēji.
No mašīnu kapsētas – lūžņos
Dažās savāktuvēs ievērojamu vietu lūžņu kaudzēs pamazām iekaro lietoto mašīnu vraki. Jāatzīst, ka maksa par lūžņos nodotu mašīnu ir visai niecīga. Par “zapīti”, ja tas pirms nodošanas nav pārāk zaudējis svaru, īpašnieks var saņemt piecus latus. “Moskvičs” ar alumīnija motoru ir dāgāks – to nododot uzpirkšanas vietā, var cerēt uz 15 latiem. “Volgas” un “Žiguļi” ar čuguna motoriem lūžņos pielīdzināti “Zaporožecam”, un vairāk par pieciem latiem par tām negrib maksāt. Rietumvalstu lūžņi nav dārgāki. Piemēram, par “Opeli”, no kura palikusi pāri tikai virsbūve īpašnieks var saņemt 3,5 vai 3,6 latus.
Lūžņi kļūst dārgāki
Pagājušā gada beigās palielinājās krāsaino metāllūžņu cenas. Alumīnija iepirkšanā tā reāli pieaugusi vismaz par 30 procentiem. Kopumā lūžņu cenas atkarīgas no savākšanas vietas attāluma no pārstrādes vai eksporta vietām.
Alumīnija cena savākšanas vietās svārstās no 50 līdz 60 santīmiem par kilogramu. Vara kilograms ir par 10 santīmiem dārgāks. Lētāks ir melnais metāls. Lūžņus vērtē pieņemot. Maksā 10 vai 20 santīmu par kilogramu atkarībā no kvalitātes, ko nosaka pieņēmējs. Par metāla žogu sietiem maksā mazāk. Tie aizņem daudz vietas, un transportēšana bez presēšanas nav rentabla. Tādās vietās, ja iepērk, maksā piecus santīmus par kilogramu. Metāllaukumos, kur notiek lūžņu presēšana, žoga cena neatšķiras no citu lūžņu cenām.
