“Piektdien dzima, sestdien auga, svētdien veda tautiņās” – šī divrinde raksturo sēņu īso mūžu. Ar nepacietību ik gadu gaidām sēņu laiku, lai ar vislielāko azartu mestos iekšā mežā. Jo vairāk sēņu, jo lielāks lasīšanas prieks.
“Piektdien dzima, sestdien auga, svētdien veda tautiņās” – šī divrinde raksturo sēņu īso mūžu. Ar nepacietību ik gadu gaidām sēņu laiku, lai ar vislielāko azartu mestos iekšā mežā. Jo vairāk sēņu, jo lielāks lasīšanas prieks. Pilni grozi, pilni spaiņi, varētu griezt vēl un vēl.
Ir makšķernieki, kas labprāt stundām ilgi sēž ezera krastā vai laivā un nepacietīgi gaida, kad uzķersies lielā zivs, bet paši zivis neēd. Tāpat ir ar vienu daļu sēņotājiem – sēņot varētu no rīta līdz vakaram, bet ne labprāt tās ēd, kaut gan zinām, cik sēnes un zivis ir veselīgi un diētiski pārtikas produkti.
Būtu jāizmanto ikviena izdevība, lai mežā savāktu dabas veltes par velti – nemaksājot ne santīma, ja nu vienīgi par autobusa biļeti vai benzīna litriem. Toties, cik daudz vitamīniem bagātu ogu, sēņu un zālīšu iegūstam. Tās lietojot, nostiprinām veselību, cīnāmies ar slimībām, iegūstam mundrumu un dzīvesprieku.
Cik līdzekļu netiek tērēts, gatavojot reklāmas dārgiem medikamentiem! Bet nav gadījies dzirdēt vai redzēt, kad koša reklāma masu informācijas līdzekļos aģitētu doties ogot, sēņot vai makšķerēt. Vai nebūtu jauka reklāma: “Dzērvenes – jūsu veselības ķīla!, “Mellenes – jūsu acu gaismai!” un tā joprojām. Bet visbiežāk apmeklējam aptieku, nevis dodamies mežos un pļavās, lai ieelpotu svaigu gaisu, sagādātu prieku sirdij un mājas aptiekai savāktu visu, ko daba dod.
Lai arī nereti laikrakstos un žurnālos ir lasāma informācija, ka tas vai cits dabas produkts ir kaitīgs veselībai, maz ticams, ka tas būtu bīstamāks par tiem produktiem, kas piepilda lielveikalu plauktus. Palasiet vien uz etiķētēm, kāds saturs slēpjas polietilēna plēvē iefasētajās desās, sardelēs un cīsiņos! Cik daudz dažādu ķīmisku pārtikas uzlabotāju, ķīmisku krāsvielu un dažādu sintētisku piedevu pievienots piena un miltu izstrādājumiem! Ar tiem pilni arī saldumi.
Vai tad tas ir normāli, ja pienam sen jau beidzies lietošanas termiņš, bet tas ij netaisās bojāties (pēc noteikta laika tam vajadzētu sarūgt, bet tas drīzāk staipās, pārtapis nezināmā smirdīgā konsistencē), desa plēves mundierī saglumē, bet nesapelē. Margarīns ir kā brīnums, ko varētu dēvēt par beztermiņa produktu. Ja nevajadzētu stingri ievērot noteiktos produktu lietošanas termiņus, būtu pasakaina dzīve. Ja vien veselība nešķobītos, tos lietojot. Ne velti saka, ka cilvēks pusi mūža bojājot savu veselību, otru pusi mūža – ārstējoties.
Ikvienam gan vajadzētu rūpīgāk veikalos izvēlēties pārtiku, nevis iepirkumu grozā steigā samest visu, kas pagadās. Varbūt pārdotavās vajadzētu izveidot īpašu stendu “Veselīga pārtika”. Ej nu sazini, varbūt, ka vienā otrā veikalā tajā nebūtu ko likt. Atliek vien paļauties uz pašu spējām izvērtēt, kas īsts, kas sintētisks.
