Laiks skrien neapturami, un atliek tikai pabrīnīties, ka atkal pagājis viens gads.
Laiks skrien neapturami, un atliek tikai pabrīnīties, ka atkal pagājis viens gads. Gada nogale ir laiks, kad visbiežāk iegrimstam pārdomās par ieguvumiem un zaudējumiem. Parasti sevi šaustu par to, kas atkal palicis nepadarīts, aizmirsts. Priecājos par labo, kas ir atgadījies un izmainījis dzīvi gaišāku kaut vai uz brīdi. Skumstu par “rūgtajiem indes pilieniem”, kurus ik dienu “pilinām” cits citam ar nepārdomātiem vārdiem, aizmirstot, ka ideālu cilvēku diemžēl nemēdz būt. Un vai gan būtu jāapšauba vecā patiesība: kas nestrādā, tas nekļūdās.
Lai cik paradoksāli tas nebūtu, visvairāk pāri nodarām tiem, kas ir līdzās. Mājās, darbavietā, pagastā, pilsētā. Bet tas jau laikam tā iekārtots cilvēka dabā. Kā savulaik man teica kāda zīlniece (vai pareizāk šodien viņu būtu dēvēt par vietēja mēroga psihoterapeiti): “Tas, meitiņ, saucās vienā vārdā – dzīve, un tā nudien nav rožu dārzs.” Neko jaunu viņa man neatklāja, lai gan toreiz viņai jaunības maksimālismā atbildēju, ka manā dārzā rozes nekaltīs. Bet viņa tikai smīnēja: kā vējš skriesi, kā miets atdursies.
Nenoliedzami, ka sveces liesmiņa adventes vainagā domas darīs gaišākas par spīti tam, ka laukā vējš vēl dzenā pēdējās lapas un jau tā pelēkās dienas sarāvušās pavisam īsas. Tuvojas gada jaukākie un mīļākie svētki, kad jāmēģina aizmirst rūgtums un jādomā gaišas domas, jāpriecājas un jāsniedz prieks citiem. Tieši tādēļ šonedēļ Labklājības ministrijā kā jau katru gadu sāk uzklausīt un pieņemt telefona zvanus par labdariem, kurus iedzīvotāji izvirza akcijai “Labā Zvaigzne”. Ikviens iedzīvotājs līdz piektdienai var zvanīt pa telefonu 7021642 un nosaukt sava labdara vārdu un minēt labo darbu. Labdarus suminās Zvaigznes dienā, kad Doma laukumā aizdegs simboliskas sveces, tādējādi pasakot paldies tiem, kas šajā akcijā nav nosaukti un nominēti.
Mēs, laikraksta veidotāji, aicinām jūs, aizdedzinot pirmo sveci adventes vainagā, padomāt par tiem labajiem cilvēkiem, kas, jūsuprāt, būtu pelnījuši, lai par viņiem rakstām tieši Ziemassvētku laikā. Rakstiet un zvaniet, meklēsim “labās zvaigznītes” tepat līdzās un celsim tās gaismā, lai svētku egle iemirdzas spožāk. Rakstiet arī, lai pastāstītu, kas jūs satrauc vai apbēdina šajā pirmssvētku laikā. Varbūt vajadzīgs pavisam maz, lai kopīgiem spēkiem mēs varētu palīdzēt kādam, kam klājas grūti. Noteikti ikviens no jums ir piedzīvojis kādu Ziemassvētku brīnumu, dalīsimies tajā un radīsim svētku prieku kopā.
