Kalncempju pagasts ir mazākais Latvijā. Gada sākumā tajā bija apmēram 300 iedzīvotāju.
Kalncempju pagasts ir mazākais Latvijā. Gada sākumā tajā bija apmēram 300 iedzīvotāju. Ir piecas zemnieku saimniecības, kas produkciju ražo ne tikai savam patēriņam, bet arī pārdošanai. 180 darbaspējīgiem iedzīvotājiem nav darbavietu.
“Pašvaldība sagatavojusi projektu, kas paredz attīstīt ražošanu, izmantojot vietējos resursus. Ja pagastam piešķirs īpaši atbalstāma reģiona statusu, uzņēmēji projektu realizācijai var saņemt kredītu, kam procentus dzēš Ziemeļvidzemes reģionālās attīstības fonds,” laikrakstam stāsta Kalncempju pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Aploks.
Zemnieku saimniecība “Jaunžagatas” vēlas pie ezera iekārtot atpūtas bāzi makšķerniekiem. Projekta realizācijai paredzēti 15 000 latu. “Vajadzīgi arī līdzekļi degvielas stacijas un gateru atjaunošanai. Hipotēku banka pašvaldībai piedāvā atpirkt privatizēto kolhoza kantora ēku, kuras īpašnieks bankrotēja. Tā ir jauna ēka, kur var iekārtot viesnīcu un kafejnīcu,” norāda A.Aploks. Pagasta uzņēmējiem un pašvaldībai vajadzīgi apmēram 300 000 latu, lai atjaunotu un veidotu jaunas darbavietas.
Pašvaldības budžets pagājušajā gadā bija 34 000 latu. Kalncempju pagasta padomes priekšsēdētājs uzskata, ka nav vajadzības apvienot pašvaldības un ka administratīvi teritoriālā reforma nevar sekmēt lauku attīstību.
“Mums ir sadarbības līgums ar Zeltiņu, Ilzenes un Alsviķu pagastu. Kopīgi pagasti var paveikt vairāk, piemēram, labāk uzturēt ceļus. Ja Kalncempjus pievienos Alūksnei, palielināsies bezdarbs,” domā A.Aploks. Tad nevarēs saņemt arī īpaši atbalstāma reģiona statusu, ko piešķir uz trim gadiem, un līdzekļus attīstībai.
