Šā gada jūlijā Alūksnes Sociālās palīdzības centra pieredzējušos darbiniekus šokēja divi gadījumi – mātes vēlējās atteikties no saviem bērniem.
Šā gada jūlijā Alūksnes Sociālās palīdzības centra pieredzējušos darbiniekus šokēja divi gadījumi – mātes vēlējās atteikties no saviem bērniem.
Bez māmiņām, iespējams, turpinās dzīvi divus gadus vecs bērniņš un trīspadsmit gadus veca meitene.
“Ir pagājis aptuveni mēnesis, kopš tiek risināti šie gadījumi, taču katra diena nes jaunas izmaiņas, tādēļ situācija ir pārāk nenoteikta, lai to raksturotu un paredzētu iznākumu,” stāsta Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa.
Šobrīd trīspadsmit gadus vecā meitene jau ir atgriezusies ģimenē, kaut arī pēdējos gadus pusaudze dzīvoja pie aizbildņa Ogrē.
“Nezinu, cik ilgi pusaudze dzīvos pie mātes, jo lēmums paturēt meitu tika pieņemts pēc savstarpējām sarunām un attiecību noskaidrošanas,” par gadījuma atrisinājumu šaubās sociālā darbiniece Dzintra Bičevska.
Atteikties no divus gadus vecā bērna invalīda ir izlēmusi jauna sieviete, kura pašlaik gaida otro bērniņu.
“Neizprotama ir sabiedrības attieksme. Sievietes ģimene un draugi viņu nenosoda, drīzāk atbalsta ar frāzi “tā jau nav ko pašiem ēst, kur nu lieku muti barot”. Neviens neaizrāda, ka bērns ir sievietes miesa un asinis un ka par viņu nepieciešams rūpēties,” atzīst L.Krūmiņa un piebilst, ka bieži cilvēki savu slinkumu un nevēlēšanos kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju, aizstāj ar vārdu “nabadzība”. Pašlaik bērnu audzina vecmāmiņa, pateicoties viņai, bērns ir apguvis kustības un iemācījies sēdēt.
Dz.Bičevska un L.Krūmiņa atzīst, ka bieži nākas vecākiem atņemt tiesības audzināt bērnu, un gadījumus, kad mātes pašas atsakās no bērna, ir ļoti sāpīgi risināt pat pieredzējušiem sociālajiem darbiniekiem.
