Ar magoņu brunčiem mugurā pa madarām klātu taku Nāk Marta ar jūlija devumu Un priecājas par savu nesumu.
Ar magoņu brunčiem mugurā
pa madarām klātu taku
Nāk Marta ar jūlija devumu
Un priecājas par savu nesumu.
Tai sirdī ir vasaras svelme,
Kaut reizēm to noslāpē lietus,
Tad vēsi un miegaini ilgi
tā raugās uz ļaudīm ar smeldzi.
Pa medainu madaru taku
Nāk Marta un mākoņos raugās,
Trīs vārdus tā izlasa klusi –
Māte, maize un mīlestība.
