Alūksnes pilsētas bibliotēkā ar literātu kluba “Ezerlāse” dalībniekiem un pārējiem dzejas mīļotājiem šonedēļ tikās dzejnieks Imants Auziņš.
Alūksnes pilsētas bibliotēkā ar literātu kluba “Ezerlāse” dalībniekiem un pārējiem dzejas mīļotājiem šonedēļ tikās dzejnieks Imants Auziņš.
I. Auziņa apciemojuma mērķis bija “Ezerlāses” dalībniekiem lasīt lekciju par dzejas teorijas jautājumiem un konsultēt par dzejas grāmatas izdošanu, jo I. Auziņš ir topošā “Ezerlāses” dzejas krājuma redaktors.
“Koordinēt darbu neklātienē bija grūti. Alūksnes rajonā ir daudz jaunu talantu. Manuprāt, šīs puses literātu darbos jaušamas dzejnieka Ojāra Vācieša vēsmas,” spriež I. Auziņš.
Viņš bija atvedis gatavo dzejas grāmatas manuskriptu ar veiktajām korekcijām. “Ezerlāses” dalībniekiem kopā ar galveno valsts kultūras inspektori Alūksnes rajonā Astrīdu Leimani un Alūksnes rajona padomes padomnieci kultūras jautājumos Sanitu Eglīti ir iecere rakstīt projektu Kultūrkapitāla fondam, lai gūtu finansiālu atbalstu grāmatas izdošanai.
Novembrī dzejnieks svinēja 65 gadu jubileju. Literārās darbības laikā viņš ir izdevis 30 grāmatas. Pašlaik strādā pie kopoto rakstu krājuma. I. Auziņam ir iecere uzrakstīt grāmatu par bērniem, kurā atspoguļotu viņu izdarības un teicienus.
“Pašlaik vecuma ziņā esmu starp Raini un Vili Plūdoni,” smej I. Auziņš. Viņš norāda, ka katra rakstnieka uzdevums ir “karot” ar sevi un sabiedrību, lai arī valdība kultūru izvirza par antiprioritāti.
“Jaunībā man šķita, ka ir divi grūti darbi – būt šoferim un aktierim, jo šo amatu pārstāvjiem vienmēr ir jābūt “formā”. Lai arī cienu aktierus, tagad uzskatu, ka grūtāk ir dzejniekiem, jo vispirms darbs ir jāuzraksta un tad vēl jānodeklamē. Aktieri var tikai deklamēt,” saka I. Auziņš.
Viņš uzskata, ka Latvijā ir daudz talantīgu literātu. “Mūsdienās par dzejniekiem un rakstniekiem populārāki ir mūziķi. Bet ir taču tik daudz talantīgu literātu! Man, piemēram, ļoti patika Alūksnes rajona dzejas cienītāju uzstāšanās Rīgā, Alūksnes novada dienā. Tur varēja klausīties dzejoļus bagātīgā, skaidrā un skaistā latviešu valodā,” akcentē I. Auziņš.
