Pēc kāda ļoti laimīga gadījuma vai arī, gluži pretēji, pēc sāpīga un nepatīkama notikuma bieži vien var dzirdēt cilvēkus sakām – tā liktenis bija lēmis.
Pēc kāda ļoti laimīga gadījuma vai arī, gluži pretēji, pēc sāpīga un nepatīkama notikuma bieži vien var dzirdēt cilvēkus sakām – tā liktenis bija lēmis.
Arī es, domājot par tuvāku vai tālāku nākotni, nereti esmu iedomājusies – kā liktenis būs lēmis, tā arī notiks, tomēr uzskatu, ka ikviens pats arī var ietekmēt to, kā veidojas viņa dzīve. Cilvēki labprāt vēlētos uzzināt, kas nosaka viņu dzīves gājumu, kā arī to, kas mūs sagaida rīt, parīt, aizparīt. Dievticīgie ir pārliecināti, ka viņu dzīvi vada Dievs, citi uzskata, ka viņu dzīves ceļš ir ierakstīts zvaigznēs jau ilgi pirms nākšanas pasaulē. Ir arī cilvēki, kas domā, ka ikviens mūsu dzīves notikums ir pakārtots kādam citam notikumam, bet vēl citi uzskata, ka visu nosaka gadījums. Kā ir patiesībā?
Kāds paziņa man stāstīja atgadījumu, kas arī viņam licis aizdomāties par likteņa esamību vai neesamību. Kādā ziemas dienā šis cilvēks pastaigājies pa pilsētu kopā ar draugu. Šķiroties abi aizgājuši katrs uz savu pusi. Pasperot pāris soļus, tieši aiz paziņas, turpat līdzās viņa kājām no jumta kores nokrita liela sniega lavīna, bet, par laimi, neviens necieta. Vai liktenis tā bija lēmis?
Mēs ik dienu ejam, darbojamies, domājam, plānojam, tādējādi ietekmējot un ieviešot labojumus savas dzīves grāmatā. Tomēr apzināmies arī to, ka pār mums valda kaut kāda augstāka vara, kas spēj ietekmēt mūs un var pieļaut vai nepieļaut konkrētu notikumu gaitas attīstību, liekot visam notikt pavisam citādi, nekā paši esam iecerējuši. Šis augstākstāvošais spēks var mūs vadīt pa dzīves takām, kas reizēm mēdz būt pārlieku gludas, un tieši tad mums atkal tiek uzlikts kāds pārbaudījums, ko uzskatām par likteņa pārbaudījumu. Tātad mēs kaut ko spējam ietekmēt, bet kaut kas paliek ārpus mūsu kontroles robežām, turklāt bieži vien kaut kādu apstākļu sakritību un ārēju faktoru ietekmes dēļ gadās, ka korekcijas tiek ieviestas arī notikumos, kur mēs vairs nevēlamies neko mainīt. Mēs – cilvēki – lielajā pasaulē esam kā puteklītis tuksnesī. Mūsu dzīvi var ietekmēt tik daudz un dažādi apstākļi. Mēs varam ticēt, ka mūsu dzīvi tiešām vada kaut kādi augstāki spēki, astroloģija vai liktenis, un rāmi ļauties to ietekmei, bet varam arī mēģināt paši ietekmēt to, kas notiek ar mums – tiekties pretī iecerētajiem mērķiem, darīt to, ko jūtam un vēlamies darīt, lai augstākajiem spēkiem paliek pavisam niecīga iespēja ietekmēt notikumus mūsu dzīvē. Vai kādreiz mums būs lemts uzzināt, kas vada mūsu dzīvi? Diez vai, bet jāpriecājas par to, ka kāds tomēr rūpējas par to, lai mēs varētu saņemt no dzīves visu, ko tā sniedz.
