Vai nākamajā nedēļā sagaidīsim jaunu Latvijas karstuma rekordu?

Pēc Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVģMC)
datiem karstums Latvijā valda jau vairākas nedēļas, termometra
stabiņam sasniedzot +30…+33 grādu atzīmi. Gaidāms, ka ļoti
īslaicīgi tas atkāpsies jūlija izskaņā un augusta sākumā –
1. augustā maksimālā gaisa temperatūra gaidāma +22…+27 grādi.
Pēc tam karstums gan atgriezīsies ar jaunu sparu – 3. un 4.
augustā no jauna gandrīz visā Latvijā dienas laikā gaisa
temperatūra paaugstināsies virs +30 grādiem, vietām sasniedzot
+33…+34 grādus, bet pastāv varbūtība, ka arī vēl par 1-2
grādiem vairāk. Pēc tam karstums nedaudz mazināsies, bet nevar
teikt, ka tas atkāpsies pavisam – augusta pirmajā dekādē vēl
būs daudz karstu dienu.

Kā stāsta LVģMC
prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, ja gaisa temperatūra
sasniegs +35…+36 grādu atzīmi, tas būs ļoti tuvu jebkad
novērotajai maksimālajai gaisa temperatūrai Latvijā. Šobrīd
viennozīmīgi apgalvot, ka šīs nedēļas beigās vai nākamās
nedēļas sākumā tiks uzstādīts jauns jebkad Latvijā novērotās
maksimālās gaisa temperatūras rekords, nevar. Tomēr tāda
varbūtība pastāv, to nevar neņemt vērā. Tam sekosim līdzi un
noteikti informēsim sabiedrību turpmākajās dienās, precizē
Laura.

Latvijā 21. gadsimtā nav bijusi neviena vasara, kurā reģistrētā maksimālā gaisa temperatūra būtu bijusi zemāka par 30 grādiem.

LVģMC
Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma stāsta, ka
maksimālā gaisa temperatūra gada griezumā parasti tiek sasniegta vasaras
mēnešos, visbiežāk jūlijā un augustā. 21. gs. nav bijusi neviena
vasara, kurās reģistrētā maksimālā gaisa temperatūra būtu bijusi zemāka
par +30 grādiem (skat. tabulu). Bez tam vairākās vasarās maksimālās
gaisa temperatūras rekords nav stipri atpalicis no kopš 20. gs. sākuma
novērojumu stacijās reģistrētā lieluma, kas ir +36,4 grādi – tas
novērots 1943. gada 4. augustā Daugavpilī. Jāpiemin gan, ka temperatūras
rekords reģistrēts novērojumu stacijā, kas tajā laikā atradās
Daugavpils pilsētā, savukārt pašlaik novērojumi tiek veikti ārpus
pilsētas, Daugavpils lidostas teritorijā. Pārējos vasaras mēnešos līdz
šim reģistrētie mēneša absolūtās gaisa temperatūras rekordi ir jūnijā
+34,6 un jūlijā +36,0 grādi.

Runājot par gaisa temperatūras
rekordiem un maksimālajām reģistrētajām gaisa temperatūrām, noteikti ir
jāņem vērā, ka informācija no LVĢMC monitoringa stacijām var atšķirties
no tā, ko rāda termometri, kas novietoti dažādās vietās. Lokālās
teritorijās, īpaši pilsētās, apbūves, ielu segumu, zaļās zonas, ūdens
objektu tuvuma un citu apstākļu ietekmē gaisa temperatūra pat nelielās
teritorijās var ievērojami atšķirties, apgalvo Lita Lizuma.

Interesants
fakts, ka novērojumu stacijā Rīgā absolūtais gaisa temperatūras rekords
reģistrēts 1858. gada 21. jūlijā, un tas ir bijis +38,3 grādi. Tā kā
šajā laikā temperatūras novērojumu instrumenti un novērojumu veikšanas
metodika ievērojami atšķīrās no mūsdienu metodēm, šis rādījums netiek
uzskatīts par rekordu Latvijas teritorijai. Iespējams, ka šādu vai pat
augstāku gaisa temperatūru karstajās vasaras dienās iedzīvotāji var
nolasīt no saviem pie logiem novietotajiem termometriem, stāsta
speciāliste.

Gada
maksimālās gaisa temperatūras Latvijas teritorijā 21. gadsimtā

 2014. gada vasaras laika apstākļu novērojumi

Šogad
laika apstākļi vasaras periodā ir bijuši diezgan svārstīgi. Tā
meteoroloģiskā vasara Latvijas teritorijā kopumā iesākās maija vidū, lai
gan pēc ilggadīgajiem novērojumu datiem tā vidēji Latvijā sākas apmēram
mēnesi vēlāk – jūnija vidū. Maija otrajā pusē maksimālā diennakts gaisa
temperatūra daudzviet Latvijā jau pārsniedza +30 grādus, tika laboti
vairāki konkrēto dienu diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Šāda agra vasaras iestāšanās nav nekas neparasts, arī 2013. gadā
meteoroloģiskā vasara sākās jau maija vidū. Šī gada kalendārā vasara ir
raksturīga ar ievērojamām gaisa temperatūras svārstībām salīdzinoši
nelielā laika periodā. Jūnijs bija otrais vēsākais 21. gs laikā,
savukārt jūnija noslēgums – visaukstākais visu metroloģisko novērojumu
vēsturē kopš 20.gs. 20-tajiem gadiem. Savukārt jūlijā diennakts vidējās
gaisa temperatūras lielākoties ir bijušas ievērojami augstākas par
normu, un maksimālās gaisa temperatūras vairākās dienās, īpaši mēneša
beigās ir augstākas par +30 grādiem.

Karstākā vasara
meteoroloģisko novērojumu vēsturē līdz šim piedzīvota 2010. gadā Gan
Eiropā, gan Latvijas teritorijā vērojamas vasaras vidējo gaisa
temperatūru straujāks pieaugums kopš 20. gs. 80-tajiem gadiem. Tas
ietekmē arī „karstuma viļņu” biežuma palielināšanos, kas ir viena no
bīstamākajām ekstremālajām meteoroloģiskajām parādībām. 21.gs laikā vien
Latvija ir piedzīvojusi vairākas ekstremāli karstas vasaras sezonas.
2002., 2010. un 2011.gadu vasaras sezonas ir bijušas trīs siltākās 89
gadu ilgajā regulāru meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Latvijas
teritorijā 21. gs. laikā 10 kalendārajās vasarās vidējā gaisa
temperatūra ir bijusi augstāka par ilggadīgo vidējo rādītāju laika
periodam 1925. – 2013.g.

Vissiltākā vasara metroloģisko novērojumu
vēsturē tika piedzīvota 2010.gadā, kad Latvijas teritorijā trīs vasaras
mēnešu vidējā gaisa temperatūra +18.4oC. 2010. Gadā visās novērojumu
stacijās Latvijas teritorijā tika reģistrēta vismaz viena diena ar gaisa
temperatūru augstāku par +30°C, bet teritorijas dienvidaustrumu daļā
tika reģistrētas pat 15-17 dienas ar šādu temperatūru. 2010. gada vasara
bija raksturīga arī ar stabilu karstumu. No 24. jūnija gaisa
temperatūra bija augstāka par klimatisko normu vairāk nekā divus
mēnešus. 2010. gada 13. jūlijs bija viskarstākā diena, kad maksimālā
reģistrētā gaisa temperatūra sasniedza +34,8oC, kas tikai par 1,6 oC
atpalika no absolūtā maksimālās gaisa temperatūras rekorda Latvijas
teritorijai.

Vēsturiskie dati liecina arī par ievērojamām
atšķirībām meteoroloģiskās vasaras ilgumā. Aukstajās 1976. un 1978. gadu
kalendārajās vasarās vasarai atbilstošs siltums bija tikai 16-18
dienas, bet karstā 2002. gada vasara ilga 107 dienas – no 27. maija līdz
10. septembrim.

Kardiologs aicina karstajā laikā neuzturēties tiešos saules staros

Paula
Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas (PSKUS) Latvijas
kardioloģijas centra virsārsts Dr. Iļja Zakke uzsver, ka šādos laika
apstākļos, kuri ar katru dienu pārsniedz iepriekšējās dienas rekordus,
jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, it īpaši cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un
asinsvadu slimībām, šī cilvēku kopa slikti panes šādus karstuma viļņus,
līdz ar to var rasties dažādas komplikācijas.

Šādos laika
apstākļos, kad termometra stabiņš pakāpjas pāri 30 grādu atzīmei,
speciālists iesaka bez īpašas vajadzības ārpus mājas nedoties, būtiski
arī uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, vismaz 2 litri dienā, jo šādos
laika apstākļos mēs pastiprināti zaudējam šķidrumu. Šie nosacījumi
attiecas ne tikai uz sirds un asinsvadu slimniekiem, bet arī sabiedrību
kopumā, apgalvo speciālists.

Ārsts stāsta, ka lai arī šobrīd
pacientu skaits, kas ievesti ar pārkaršanas gadījumiem nav īpaši
palielinājies, jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem un pēc iespējas mazāk jācenšas
uzturēties tiešos saules staros.