Nākamajā gadā Valkas rajona Launkalnes pagastā darbu zāģbaļķu gatavošanā uzsāks novadā lielākais kokapstrādes uzņēmums – Igaunijas koncerna “Sylvester” meitas firma “Launkalne Sawmill”.
Nākamajā gadā Valkas rajona Launkalnes pagastā darbu zāģbaļķu gatavošanā uzsāks novadā lielākais kokapstrādes uzņēmums – Igaunijas koncerna “Sylvester” meitas firma “Launkalne Sawmill”.
Uzņēmuma plānotā ražošanas jauda – 180 tūkstoši kubikmetru gatavās produkcijas gadā – rajona speciālistos radījusi bažas, ka mežiztrādātāji izcirtīs lielas meža platības un apkārtējos pagastos bankrotēs mazās zāģētavas.
Divas lielfirmas strādās līdzās
Līdz šim rajonā jaudīgākā un modernākā zāģētava bija “Smiltene Impex” Silvā, kas tagad pēc ugunsgrēka atjaunota un drīz izvērsīs ražošanu ar pilnu jaudu.
“Igaunijā jau daudzās vietās meža vietā ir klajumi, kur strādājis “Sylvester”. Igauņiem vajag jaunus mežu masīvus, un tagad viņi strādās Latvijā. Baidos, ka Alūksnes un Launkalnes pusē meži izzudīs, jo strādās arī “Smiltene Impex”. Savulaik brīdinājām Launkalnes pagasta pašvaldību, ka diezin vai būs labi, ja netālu viena no otras strādās divas lieljaudas kokapstrādes firmas, taču pagasts atļāva igauņiem būvēties Launkalnes teritorijā. Protams, Launkalnē un Smiltenē samazināsies bezdarbs, taču citviet, kur darbu pārtrauks mazākas zāģētavas, tas palielināsies,” uzskata Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins.
Jāizcērt miljons kubikmetru koksnes
Pēc mežizstrādes speciālistu aplēsēm, 180 tūkstošu kubikmetru zāģbaļķu izgatavošanai jānozāģē apmēram miljons kubikmetru koku.
“Vai pārējie kokapstrādes cehi bankrotēs, par to vēl grūti spriest. Viss atkarīgs no tā, par kādām cenām igauņu firma pirks kokmateriālus ražošanai. Taču skaidrs, ka minētās jaudas nodrošināšanai igauņiem vajadzēs atdot labākās un lielākās meža platības Valkas, Alūksnes, Madonas un Gulbenes rajonos.
Domāju, ka ar plānotajiem 400 tūkstošiem apaļkoku nepietiks paredzēto ražošanas apjomu nodrošināšanai. Piemēram, izcērtot zāģbaļķu gatavošanai 100 kubikmetru koku, ražošanā izmantojama tikai trešā daļa no šī daudzuma, jo pa vidu ir sīkkoksne un lapu koki. Patiesībā būs vajadzīgs miljons kubikmetru koku, lai saražotu ieplānoto gatavās produkcijas daudzumu.
Es nevaru iedomāties, kur igauņu firma iegūs tik daudz resursu,” savu viedokli izteic SIA “Valkas meži” direktors Edgars Gailītis.
Rajona padomes speciālistus satrauc arī ceļu stāvoklis, kad igauņi sāks transportēt zāģbaļķus. Pagaidām ar ārvalsts firmu nav notikusi vienošanās par ceļu remontu, ja tie cietīs no smagajām kravām. “Var iznākt, ka, uz laiku likvidējot bezdarbu vienā rajona vietā, saimnieciskā situācija pasliktināsies plašākā teritorijā,” bažas par divu lieljaudas kokapstrādes firmu darbības sekām pauž U.Birkenšteins.
Meži necietīs
Iepriekš minētās prognozes par pārspīlētām uzskata akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis.
“Igauņu uzņēmums nosaukto ražošanas jaudu plāno sasniegt tikai pēc trijiem gadiem. Kompānija “Sylvester” ir liela firma ar daudziem uzņēmumiem Igaunijā. Tas nozīmē, ka uzņēmums spēj sevi apgādāt ar izejmateriāliem. Es pieņemu, ka “Launkalne Sawmill” zāģbaļķu gatavošanai ievedīs kokus arī no ārvalstīm. Lai iepirktu kokmateriālus no Latvijas mežiem, iespējams, firma slēgs līgumu par koku pirkšanu ar kādu no mūsu akciju sabiedrības ilgtermiņa partneriem. Domāju, ka igauņu firmas darbs nekaitēs Latvijas valsts mežiem,” skaidro A.Dudelis.
Izmaiņas tomēr būs
Pēc būvdarbu uzsākšanas firmas “Launkalne Sawmill” valdes priekšsēdētājs Heiki Vahemets atzina, ka Igaunijā uzņēmumam vairs nav kur cirst kokus un to aizvien vairāk liedzot darīt dažādi likumi, bet Latvijā kokus drīkst vairāk zāģēt, tādēļ “Sylvester” arī būvējot uzņēmumu Launkalnē. Tātad igauņu kokapstrādātāji galvenokārt nolēmuši ražošanai izmantot Latvijas mežus. Vēl nav zināms, vai arī meža atjaunošana notiks tādos pat apmēros.
Var pievilt arī pārliecība, ka Smiltenes apkārtnē tikpat kā nebūs bezdarba. H.Vahemets uzsver, ka uzņēmumā būs maz roku darba, jo ražošanas process tiks automatizēts. Noteikti saruks arī mazo zāģētavu skaits, kuras pašlaik izveidotas gandrīz katrā rajona pagastā.
“Jau tagad vairāki gateri samazinājuši darba apjomu, un ir skaidrs, ka daļu zāģētavu vajadzēs slēgt. Par to šaubu nav,” pārliecināts Valkas rajona padomes priekšsēdētājs U.Birkenšteins. Iznākumā ieguvēji var būt tikai launkalnieši.
