Šī
gada 14. aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM)
izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas
“Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt
atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas
ražotājiem.
Noteikumi
nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta
pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar
Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. “Alūksniešiem.lv” informē Zemkopības ministrijas preses
un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Zemkopības
ministrs Kaspars Gerhards: “Valsts
atbalsts lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm ir
būtisks un atsevišķos gadījumos krīzes situācijā var būt pat
izšķirošs – tieši tādēļ esam jau savlaicīgi veikuši visas
iespējamās darbības, lai nodrošinātu ne vien pilnvērtīgu
komunikāciju starp ministriju un nozaru pārstāvjiem, bet arī
operatīvu problēmjautājumu risināšanu. Izvērtējot situāciju
nozarē, Zemkopības ministrijas izstrādātajos normatīvos
paredzēta atbalsta sniegšana Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas
ražotājiem 45,5, miljonu eiro apmērā. Taču jāuzsver, ka katrs
pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts,
nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu.
Daudzas
valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19
vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas
lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Latvijas lauksaimniecības
un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgus
pieejamība nozarei ir ļoti būtiska, un to zaudējums var dot smagu
triecienu visai lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās
posmos, sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar
primārajiem ražotājiem.
“Neskatoties
uz Latvijas iedzīvotāju pārtikas produktu pieprasījumu un
patēriņu, ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimnieki un pārtikas
ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot
pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai
vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek
eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c.
produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir
dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums
pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un
ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas
eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības
nozari atstāj arī sabiedrisko ēdināšanas iestāžu darba
intensitātes samazināšanās, dīkstāve vai pat pilnīga
apturēšana. Tās ir ne tikai kafejnīcas un restorāni, kas
samazinājušas vai pārtraukušas pārtikas produktu iegādi, bet
arī skolas, bērnudārzi u.c. valsts un pašvaldību iestādes, kuru
darbība līdz ar ārkārtējo situāciju ir
apturēta
vai ierobežota,”
uzsvēra ministrs Kaspars Gerhards.
Operatīvā
informācija no lauksaimniecības, pārtikas un tirdzniecības nozarē
iesaistītajiem uzņēmumiem liecina, ka lauksaimniecības un
pārtikas uzņēmumi jau sastopas ar noieta tirgus samazināšanos,
apgrūtinātiem kravu pārvadājumiem un tirdzniecības partneru
sadarbības atteikumiem, importa izejvielu (iepakojuma u.tml.)
sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanos, un naudas plūsmas
grūtībām. Pārtikas
uzņēmumus papildus eksporta grūtībām ietekmē arī pieprasījuma
samazinājums pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši
viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē,
tādējādi uzņēmumiem palielinājušies pārtikas preču krājumi
un samazinājies apgrozījums. Situācijai
šādi turpinot attīstīties, sagaidāma pieprasījuma mazināšanās
pēc lauksaimniecības primārajiem produktiem (piena, gaļas,
graudiem) un, līdz ar to, šo produktu iepirkuma cenu un apjoma
samazināšanos no ražotājiem (lauksaimniekiem).
“Jau
šobrīd ir skaidri redzams pārtikas eksporta kritums vairākās
lauksaimniecības nozarēs, piemēram, svaigu olu eksports sarucis
par 30% un vārītu olu eksports sarucis par 20%, savukārt svaiga
piena iepirkuma cena samazinājusies pat par 15%! Tie ir tikai daži
piemēri, kas uzskatāmi iezīmē pārtikas produktu pieprasījuma
ievērojamo kritumu, kas negatīvi atspoguļojas lauksaimnieku un
pārtikas ražotāju finanšu rādītājos.
Tādēļ
ir būtiski iespējami savlaicīgi nodrošināt valsts atbalsta
iespējas, lai šo krīzi Latvijas lauksaimnieki varētu pārvarēt
iespējami veiksmīgi, arī turpmāk nodrošinot nepārtrauktu
pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,”
norādīja ministrs Kaspars Gerhards.
Piemēram,
lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai
netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem.
Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā izteikti balstās uz
dzīvu liellopu eksportu, kas šobrīd ir būtiski traucēts
loģistikas plūsmas problēmu dēļ. Tāpat arī vairāku ES
dalībvalstu tirgi, kur līdz šim ir eksportētas Latvijā ražotās
olas, ir aizvērti un jaunus noieta tirgus pašlaik ir gandrīz
neiespējami atrast. Savukārt izglītības iestāžu slēgšana
ārkārtējās situācijas laikā ir radījusi pēkšņas un būtiskas
problēmas šo iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, jo nebija
iespējams izlietot piegādātos produktus, no kuriem lielai daļai
ir īss derīguma termiņš un tos nevar uzglabāt. Arī
lauksaimniekiem, īpaši dārzeņu audzētājiem, kuri piegādāja
savus produktus šiem ēdināšanas uzņēmumiem, izglītības
iestāžu slēgšana radījusi problēmas ar produkcijas krājumu
izveidošanos.
MK
noteikumi “Kārtība
valsts atbalsta piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai
lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19
izplatības negatīvo ietekmi”
sagatavots, lai
sniegtu finansiālu atbalstu 35,5 milj. eiro apmērā primārajiem
lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas
pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas
sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.
Noteikumu
projekts paredz 3 atbalsta pasākumus:
-
Vienreizējs
atbalsts
ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības
nozaru lauksaimniekiem,
kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo
cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi
periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam mēnesim
samazināsies par 20 % salīdzinājumā ar noteikto atsauces
periodu.
Šajā
gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības
ministrija, publicējot līdz 2020. gada 20. jūlijam oficiālajā
laikrakstā «Latvijas Vēstnesī» informāciju par nozares ieņēmumu
samazinājuma apmēru.
Piena
lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 milj. eiro apmērā.
Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86
eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs
govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.
Savukārt
par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā
iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības
pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta
kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu
krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un
piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Par
nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no š.g.
2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta
uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs 3,5 milj. eiro, bet
ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.
2. Vienreizējs
atbalsts tiek paredzēts skolu
ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem
par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas
produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai
bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim
izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.
Skolu
ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru
derīgu termiņš ir līdz 2 mēnešiem, šos produktus iznīcinot
vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu
pansionātiem u.c.
Savukārt
dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem
produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības
organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem
un skolām.
3. Atbalsts
tiks paredzēts gatavās
pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma
samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču
ražotājiem un primārajiem ražotājiem,
kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.
Atbalstu
varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā
un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25 % vai neto
apgrozījums samazinājies par 25 %, salīdzinot ar atbilstošo
laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20 % apmērā
vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma
samazinājuma apmēra.
Atbalstu
nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu
grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.
Maksimālais
atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem
vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800
tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk.
lauksaimniekam, – ne vairāk kā 100 tūkst. eiro, bet vienam
zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120
tūkts. eiro.
Jautājumu
gadījumā par augstākminētajiem atbalsta veidiem lūgums
sazināties ar ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamentu, zvanot
26551974 vai rakstot uz Zigmars.Kikans@zm.gov.lv.
Grozot
MK noteikumus par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas,
dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas
periodā 5
miljoni eiro paredzēti primārajiem
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu lauku
saimniecību riska pārvaldību un nepārtrauktu pārreju uz jauno ES
2021.-2027. gada plānošanas periodu.
Jautājumu
gadījumā par šo atbalstu lūgums sazināties ar ZM Lauku
attīstības atbalsta departamentu, zvanot 67027301 vai rakstot uz
Ligija.Ozolina@zm.gov.lv.
Savukārt
grozot MK noteikumus par valsts un ES atbalsta piešķiršanas
kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā 5
miljoni eiro paredzēti
primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atzītajām
kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem,
lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas
plūsmu, kas ļaus sekmīgi īstenot Lauku attīstības programmas
2014.-2020.gadam sāktos investīciju projektus un mazinās
finansiālo slogu lauku saimniecībām un uzņēmumiem.
Jautājumu
gadījumā par šo atbalstu lūgums sazināties ar ZM Lauku
attīstības atbalsta departamentu, zvanot 67027121 vai rakstot uz
Linda.Voica@zm.gov.lv.
