Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli
atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz bargākus sodus par
priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
Atbalstītie grozījumi gan vairs neparedz sodīt partiju valdes
locekļus kā bija iecerēts sākotnēji sagatavoto grozījumu redakcijā.
“Latvijas Avīze” iepriekš vēstīja, ka minētais Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikums raisījis divu Saeimas komisiju
pretestību. Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas deputāti uzdeva KNAB likumprojektu uzlabot, lai pēc tam to
komisijās izskatītu atkārtoti.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts četras dienas un grozījumu
izskatīšana pirmajā lasījumā paredzēta 11.jūnijā Saeimas sēdē.
Valdības iepriekš atbalstītie Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja (KNAB) sagatavotie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā
paredzēja, ka par aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai aģitācijai noteikto
ierobežojumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai
personai vai valdes loceklim līdz 1400 eiro. Savukārt par aģitācijas
materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko
plašsaziņas līdzekļu jomā piemēro naudas sodu fiziskai personai no 50
līdz 500 eiro, bet juridiskai personai – no 500 līdz 7100 eiro.
Šie grozījumi nokļuva Saeimā, taču atbalstu neguva, tāpēc KNAB
sagatavojis alternatīvus grozījumus. Tie paredz, ka par aģitācijas
kārtības pārkāpšanu vai aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu
piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 700 eiro,
bet juridiskajai personai – līdz 1400 eiro.
Alternatīvā grozījumu versija par aģitācijas materiālu izvietošanas
vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu
jomā paredz naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet
juridiskajai personai – no 500 līdz 7100 eiro.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par aģitācijas kārtības
pārkāpšanu fiziskajām personām paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz
70 eiro, bet juridiskajām personām – līdz 1200 eiro. Savukārt par
aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu
elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā patlaban kodekss juridiskajām
personām paredz 1400 eiro sodu.
Valdība arī iepriekš atbalstīja KNAB sagatavotos grozījumus Politisko
organizāciju finansēšanas likumā. Tie paredzēja, ka par likumā
noteiktās partiju finansēšanas kārtības, ierobežojumu un aizliegumu
neievērošanu un noteikto pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu
fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz 2000 eiro.
Šos grozījumus Saeimas komisija iepriekš neskatīja, taču šodien
nolēma neatbalstīt. KNAB gan šodienas komisijas sēdei jau bija
sagatavojis alternatīvu grozījumu versiju. Alternatīvā versija paredz,
ka par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai
līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 14 000 eiro.
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un sabiedriskā politikas
centra “Providus” gan paudusi uzskatu, ka būtu atbalstāma iepriekš
biroja virzītā likumprojekta redakcija, kas paredzēja iespēju saukt pie
atbildības izpildinstitūcijas locekļus.
Arī KNAB pārstāve Anna Aļošina šodien komisijā norādīja, ka ar
piedāvātajiem alternatīvajiem grozījumiem notikusi atgriešanās pie esošā
Administratīvā pārkāpuma kodeksa regulējuma, svītrojot valdi un valdes
locekļus kā atbildīgos subjektus par aģitācijas pārkāpumiem.
Viņa arī vērsa uzmanību, ka Eiropas Drošības un sadarbības
organizācija vērtējot 13.Saeimas vēlēšanas norādījusi, ka līdzšinējie
sodi ir par zemu un tie ir neefektīvi.
