Latvijas iedzīvotāji ir iecietīgi pret nereģistrētu nodarbinātību
sezonālos un vienreizējos darbos, liecina Rīgas Tehniskās universitātes
(RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko
sakaru un muitas institūta (SESMI) studentu pētījums.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, studenti pētījumā “Nereģistrētās
nodarbinātības izplatība Latvijā un tās apkarošanas iespējas”
secinājuši, ka Latvijā nepastāv vienota izpratne par nereģistrētās
nodarbinātības definīciju.
Pēc universitātes paustā, pētījums atklājis vispārēju iecietību
sabiedrībā nereģistrēt sezonas un vienreizējos darbos. Piemēram, daļa no
sabiedrības uzskata, ka nav nepieciešams reģistrēt darbu, ja tas tiek
veikts mājsaimniecības vai tuvākā sociālā loka ietvaros.
Tāpat vairāk nekā puse no respondentiem ir saņēmuši nedeklarētus
ieņēmumus no pastāvīga darba oficiāli reģistrētā uzņēmumā, apzinoties,
ka šādus darbus būtu nepieciešams reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā
(VID). Tikai 16% no visiem aptaujātajiem ir norādījuši, ka visi ieņēmumi
ir oficiāli reģistrēti.
Skaidrojot nereģistrētas nodarbinātības apkarošanas iespējas,
studenti ir atzinuši, ka ir maz ticams, ka nodarbinātība vienreizējos
darbos, darbos mājsaimniecībās un tuvākajā sociālajā lokā tiktu
reģistrēta, pat ja sabiedrības izpratnē būtu nepieņemami iegādāties
preci vai pakalpojumu, par kuru ir zināms, ka tā nodrošināšanai ir
izmantota nereģistrētā nodarbinātība.
“Vismazākās izredzes panākt ienākumu reģistrēšanu ir uzkopšanā,
dzīvnieku pieskatīšanā, bērnu un senioru aprūpē un lauksaimniecībā,”
uzskata pētījuma veicēji, savukārt augstāk respondenti vērtējuši
sociālās atbildības veicināšanas iespējas attiecībā uz oficiāli
reģistrētiem uzņēmumiem un tajos strādājošajiem.
Studenti skaidrojuši arī nedeklarētas nodarbinātības galvenos
motivācijas avotus. Tie saistīti ar to, ka abas puses jeb darba devējs
un nodarbinātais gūst labumu no darba nereģistrēšanas. Nodarbinātajiem
ir interese nedeklarēt darbu, turpinot saņemot pabalstus vai maksājot
alimentus.
Pētījumu veica SESMI studenti Ieva Nagle, Ilvija Ulmane, Aleksandra
Šutova un Bruno Bergmanis asociētā profesora Māra Juruša un docentes
Justīnas Hudenko vadībā.
Minētais pētījums aprīļa beigās tika prezentēts RTU 61.Studentu
zinātniski tehniskās konferences sekcijā “Nodokļi un muita”. Tajā
piedalījās Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas un VID pārstāvji,
kuri atzinīgi novērtēja studiju projektu, aicinot diskutēt par tā
rezultātiem, kā arī iekļaut pētījuma atziņas VID rīcības plānā cīņai
pret “aplokšņu” algām.
Darbs tika rekomendēts arī virzīšanai uz Latvijas Bankas rīkoto pētniecisko darbu konkursu.
