Jaunā koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 dēļ netiks apturēti
Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas plāni, bet gluži pretēji, tie tiks
īstenoti krietni agresīvāk, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900
sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņaprāt, Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija neierobežo
īstenot jau iesāktos plānus un tas pats attiecas arī uz plānoto nodokļu
reformu.
Premjers pauda uzskatu, ka izveidojusies krīze uzrāda būtiskus
trūkumus nodokļu sistēmā, it īpaši jautājumā par atvieglotajiem nodokļu
režīmiem. Nodokļu uzlabojumi ir jāveic, jo cilvēki, kas nemaksā
nodokļus, nav sociāli apdrošināti. Pēc Kariņa minētā, ir netaisnīgi, ka
šajā gadījumā viss smagums ir jāiznes tiem, kas maksā visus nodokļus.
“Tas ir jālabo un nodokļu sistēma jāpadara taisnīga, lai tā uz visiem pleciem gultos vienādi,” piebilda premjers.
Jau ziņots, ka jaunievēlētā Fiskālās disciplīnas padome, kura ņemot
vērā nenoteikto ekonomisko attīstību un augsto risku līmeni, aicina
atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jūtīgus
pasākumus līdz situācijas normalizēšanai.
Jaunais padomes sastāvs atzīst, ka pašreizējos ārkārtējos apstākļos,
ko izraisījusi slimības Covid-19 pandēmija, situācija ekonomikā ir ļoti
mainīga un grūti prognozējama. Vienlaikus padome paredz, ka tuvākos
mēnešos būs īpaši problemātiski sasniegt Finanšu ministrijas prognozētos
izaugsmes indikatīvos rādītājus, budžeta ieņēmumi būs mazāki par
plānotajiem un budžeta deficīts pieaugs.
Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, Covid-19 riski ietver
karantīnas pasākumu efektu, kas var izpausties kā pieaugoša slodze uz
valsts sociālās apdrošināšanas fondu, rūpniecības aktivitātes
samazināšanos, kas saistīta ar globālās piegādes ķēdes pārrāvumu,
ieņēmumu kritumu tūrisma un ar to saistītajās nozarēs – pasažieru
pārvadājumos, ēdināšanas un izmitināšanas industrijās, kā arī ar naudas
plūsmas riskiem apdrošināšanas kompānijām sakarā ar pastiprinātu
pakalpojumu pieprasījumu.
Turklāt, kā atzīst eksperti, Covid-19 uzliesmojums noticis uz
Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanās fona. Padome jau
iepriekš norādīja uz ārējiem un iekšējiem ekonomiskiem riskiem, tajā
skaitā, tirdzniecības nenoteiktību, kravu apjoma lejupslīdi tranzīta
nozarē, kas sākās 2019.gadā, un zemu kreditēšanas aktivitāti.
Eksperti arī vērš uzmanību, ka šāda ārkārtēja ekonomiskā spriedze ir
vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Vairāku eirozonas valstu vadītāji ir
paziņojuši par nepieciešamību īstenot ekonomikas stabilizācijas un
atbalsta pasākumus ar fiskālo ietekmi.
Padome uzskata, ka gadījumā, ja Latvijas valdība lems īstenot
līdzīgus atbalsta pasākumus, tiem jābūt īslaicīgiem, atbildīgi
izvērtētiem un vērstiem uz negatīvo ekonomisko efektu mazināšanu.
Vienlaikus tiek atgādināts, ka nav pieļaujama neattaisnota budžeta
deficīta palielināšana, kas negatīvi ietekmētu Latvijas kredītreitingu
un apgrūtinātu pieeju starptautiskiem finanšu tirgiem.
