“Dzīvoju tā, lai varētu pielāgoties mūsdienu apstākļiem,” saka alūksnietis Andris Jaunzems.
“Dzīvoju tā, lai varētu pielāgoties mūsdienu apstākļiem,” saka alūksnietis Andris Jaunzems. Andris mācās E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā 8.klasē. Ārpus skolas Andris apmeklē privātstundas pie vokālās dziedāšanas skolotājas un dzied skolotāju korī “Atzele”. “”Atzelē” visi ir kā viena liela ģimene, kas cits citam nekad neliedz padomu, atbalsta grūtā brīdī un ir jautri,” domā Andris.
Sevi Andris raksturo kā mierīgu, kārtīgu un izpalīdzīgu jaunieti. “Citi uzskata, ka izpalīdzība ir mana labākā īpašība, bet es domāju, ka sliktākā. Man ir divi brāļi, un, kad mājās ir “ieviesusies lielā nekārtība”, es esmu tas, kurš to novāc, lai gan pie nekārtības bija vainīgi visi. Arī uz veikalu visbiežāk eju es,” saka Andris.
Brīvajā laikā viņš labprāt lasa angļu literatūru un dodas pastaigāties pa Alūksnes skaistākajām vietām. “Pastaigāties dodos vienatnē, jo tā ir vienīgā iespēja pabūt vienam, izplānot nākamās nedēļas darbus, sakopot domas, izdomāt, ko darīt ar kabatas naudu, un aizbēgt no ikdienas steigas. Seriālus nepatīk skatīties, jo bērnībā, kad kopā ar vectētiņu skatījāmies televīziju, viņš komentēja sižeta gaitu,” atceras Andris.
“Man patīk rītos agri celties, kad citi vēl guļ. Skolas dienās ceļos sešos no rīta, lai varu mierīgi ieiet dušā un pagatavot sev brokastis. Kad mostas pārējie, es jau dodos uz skolu. No rītiem ir vienīgā reize, kad mājās valda klusums,” atzīst jaunietis.
“Daudzi jaunieši nenovērtē, ko nozīmē mācīties. Viņi uzskata, ka tas ir spaidu darbs, un neapzinās, ka tikai pašiem nākotnē tas būs noderīgi un nepieciešami. Neizprotu jauniešus, kas ir neizlēmīgi un paļaujas uz likteni,” saka Andris.
