Klāt jūnijs, un dabā šobrīd ir lielās ziedēšanas laiks. Pavasaris, kas, neraugoties uz “zaļo ziemu”, šogad ieildzis, pamazām, bet ļoti negribīgi, pārtop vasarā. Nozied tulpes, gaiļbiksītes, neaizmirstulītes, bet pilnā plaukumā baltās un rozā ziedu kupenās grimst ābeles un savas ziedu sveces iedeguši kastaņkoki. Piesaulē, aizvējā beidzot uzziedējuši ceriņi, kas ar savu smaržu reibina un arī mulsina, “iebelžot” pa smadzenēm.
Zaļajai krāsai visvairāk nokrāsu ir pavasarī, kamēr viss saplaukst un sazaļo. Savs zaļums – kļavām, bērziem, ievām, savs – alkšņiem, ozolu jaunajām lapiņām un egļu dzinumiem. Tā vien gribas veldzēt acis šajā krāsu bagātībā un apturēt mirkli. Tādēļ šādos brīžos jāiet ārā, dabā, kur tas vislabāk izjūtams. Pēc ilgāka laika aizvadītajā piektdienā bija iespēja izstaigāt Jaunannas dabas taku (paldies Jaunannas tautas nama vadītājai Elitai Jansonei, kura bija mana gide šajā nelielajā pastaigā!). Bija patiešām iedvesmojoši, spirdzinoši un vienlaikus – relaksējoši baudīt dabas skaistumu, ik pa brīdim palūkojoties Pededzes upes tecējumā, vērojot plaukstošos kokus, jaunos paparžu dzinumus, kas īpaši spilgti izcēlās uz upes fona.
Tas nav “uzfrizēts”, bet dabas radīts skaistums (taka atrodas dabas liegumā) ar dažiem pašu jaunanniešu veidotiem akcentiem – sajūtu taku, raganas māju, buču soliņu un citiem elementiem. Un kur gan citur, ja ne Zaķusalā, savu vietu atrast zaķiem, kuri kā Lieldienu dekori pagasta centrā savu misiju jau izpildījuši. Ja esi noguris no ikdienas radītā stresa, šī dabas taka ir kā radīta pastaigām, kuru laikā “izvēdināt” galvu, atbrīvoties no nevajadzīgām un uzmācīgām domām. Vari iet, ļauties savām sajūtām, vējam, kas šūpo koku zarus, upes šalkoņai. Līdzīgas sajūtas bijušas, staigājot pa Jaunlaicenes muižas parku, karstā vasaras dienā baudot veldzi tā lielo koku pavēnī.
Ir skaisti doties pastaigās pa civilizēto Pilssalu Alūksnē, kurai apkārt tagad ved bruģēts celiņš, vai uz Tempļakalna, Muižas parku. Arī es to daru labprāt, bet, ja vien ir iespēja, izvēlos būt tuvāk dabai, kurai mazāk un saudzīgāk pieskārusies cilvēka roka, jo tad satikšanās sniedz vairāk spēka un iedvesmas. Nedaudz mazāk kā mēnesis palicis līdz vasaras saulgriežiem. Laiks, kad dienas visgarākās un naktis visīsākās, jau pavisam drīz beigsies, tādēļ būs īstais laiks doties dabā, vērot, priecāties par pļavu puķēm, kas gaida savu ziedēšanas brīdi, par putnu dziesmām. Un ļauties sajūtām. Kad vēl, ja ne tagad.
