Atnākot ziemai, pirmkārt, aktuāla kļūst automobiļa motora iedarbināšana. Ja ir mehāniskā pārnesumu kārba, visiem autovadītājiem vajadzētu iemācīties: tajā laikā, kad “startējam” motoru, obligāti jāizspiež sajūgs!
Atnākot ziemai, pirmkārt, aktuāla kļūst automobiļa motora iedarbināšana. Ja ir mehāniskā pārnesumu kārba, visiem autovadītājiem vajadzētu iemācīties: tajā laikā, kad “startējam” motoru, obligāti jāizspiež sajūgs!
Ja to neizdarām, starterim ir smagi griezt. Bet, ja iemācīsimies vienmēr izspiest sajūgu, tad atvieglosim startera darbu un, iedarbinot arī siltu motoru, būs mazāk pārsteigumu.
Otrkārt, ja startējam un motors lāga nepielec, tad vajadzētu pagriezt sākumā kādas divas trīs sekundes, pēc tam izslēgt aizdedzi, pagaidīt desmit sekundes un startēt atkal. Tad iesūktā degviela iztvaiko un dzinējs normāli sāk darboties. Šādi mēs atmodinām arī akumulatoru.
Treškārt (tas gan varbūt jau ir nokavēts), daudziem, uznākot lielajam aukstumam, aizsala apsildes radiatori, jo tosola jeb dzeses šķidruma sasalšanas temperatūra nebija tāda, kā vajadzētu. Motoru tādās reizēs gan nesaplēš, bet veidojas vižņi. Tāpēc vai nu vajadzēja pārbaudīt tosola sasalšanas temperatūru (ir mērītāji, ar ko to pārbauda), vai arī tagad, ja salst ciet, vajadzētu nosūkt daļu tosola un pieliet koncentrātu. Vēlams rudenī motoram ielikt jaunas aizdedzes sveces. Tad uztraukumu ir mazāk.
Par eļļām. Vasarā varam lietot kaut minerāleļļu, bet uz ziemu būtu jāielej sintētiskā eļļa un vēlams, lai pirmais cipars būtu pieci, tātad 5W 40 vai 50. Tas atvieglo motora darbību. Pirmais cipars ir viskozitāte pie zemām temperatūrām, otrais – viskozitāte pie silta motora (pie +100 grādiem Celsija).
Sintētiskā eļļa lieliski der arī vasarā, arī izdilušam motoram. Minerāleļļa vasarā varētu būt pat 15W 40. Bet ar tādu eļļu motoru grūti iedarbināt zemā temperatūrā. Toties pie +100 grādiem Celsija viskozitāte atbildīs 40. Bet, ja ielej sintētiku 5W 50, tad ziemā iedarbināt motoru nav nekādu problēmu.
Par motora iesildīšanu. Visiem cenšos mācīt: motoru nevajag sildīt, pat lielā salā, – taču pie nosacījuma, ja mēs sākam un kādu laiku braucam ar nelieliem apgriezieniem. Iesildot gaitā, mazāk nodils motors, ekonomēsim degvielu, – negatīvu variantu nav! Arī logi no iekšpuses mazāk aizsvīdis. Ko darīt, ja pārstāj padot logu mazgājamo šķidrumu? Vajadzētu pieliet koncentrātu. Logu mazgāšanas līdzekļiem ir pievienoti spirti, – ja sasalšana nenotiek tvertnē, tad mazajā vadā šķidrums sasalst. Jālej koncentrētāks šķidrums – citu variantu nav.
Ja aizsalst atslēgas, labs atslēgu eļļošanas līdzeklis ir “Molylat” pretberzes laka, jo tajā ir molibdendisulfīts spirtā, kas atkausē, un atslēga nesasalst. Tā ir sausā smērviela.
Ziemā jāpārliecinās, vai no bremžu sistēmas nesāk tecēt bremžu šķidrums. Pie zemām gaisa temperatūrām tā mēdz būt, ja manšetes ir vecas un sacietējušas. Tādā gadījumā tās ir jānomaina. Ja slikti izspiežas sajūgs, sistēmā jānomaina eļļa.
Ziemā rokas bremzi principā gandrīz nelieto! Nekādā gadījumā to nedrīkst pievilkt uz nakti.
