Atvasaras saule mīļi modina rītos un silti pavada mājup vakaros. Toties ziņas televīzijas pārraidēs un avīzēs par viesuļvētras “Katrīna” postījumiem un cilvēku upuriem Ņuorleānā liek nodrebēt, it kā uzpūstu salts ziemelis.
Atvasaras saule mīļi modina rītos un silti pavada mājup vakaros. Toties ziņas televīzijas pārraidēs un avīzēs par viesuļvētras “Katrīna” postījumiem un cilvēku upuriem Ņuorleānā liek nodrebēt, it kā uzpūstu salts ziemelis. Jā, varam būt apmierināti, ka ģeogrāfiski Latvija atrodas Dieva svētītā vietā. Vai tā būs mūžīgi? Deviņdesmito gadu sākumā Amerikas zinātnieki esot demonstrējuši filmu, kas varētu notikt ar Ņuorleānu spēcīgā vētrā, un arī ieteikuši aizsargdambju augstumu palielināt vismaz par metru. Toreiz viss bija jauki un neviens neieklausījās. Tagad speciālisti lēš, ka viesuļvētras seku likvidēšanai būs vajadzīgi vismaz 25 – 30 miljardi dolāru.
Dabas katastrofas izraisa galvenokārt mūsdienu civilizācijas sasniegumi. Tieši visaugstāk attīstītajās rūpniecības zemēs dzīvo tie, kas atsakās redzēt, ka dabas piesārņošana un globālā sasilšana rada arvien lielākas un postošākas sekas. Nav iemesla domāt, ka šīsvasaras sausums Spānijā un Portugālē ir vietējo rūpnieku radītas sekas, jo atmosfēras plūsmas vienlīdz aptver visu zemeslodi. Ja kaut kur karstums sasniedz
50 grādus, tad citur sablīvējas lietusmākoņi. Kad Latvijā pļaujas laikā saulīte staigāja pa zemes virsu, Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Slovēnijā, Šveicē, kā arī Vācijas un Francijas apgabalos bija plūdi.
Stiprākais virpuļviesulis Latviju piemeklēja pirms 15 gadiem. 7.jūlija rīts Vidzemē nebūt neliecināja, ka gaidāms kas neparasts. Tomēr pulksten 14.00 kokos iekrācās vējš, tie lūza vai tika izrauti ar visām saknēm. Nedaudz vēlāk no negaisa mākoņiem lejup sāka liekties tumšs virpuļstabs, kas gaudodams traucās ziemeļaustrumu virzienā līdz Rankai. Šā gada janvāra vētrā vēja stiprums sasniedza 40 metrus sekundē. Maijā mūsu valstij pāri traucās jauna viesuļvētra. Tas liecina, ka dabas katastrofas kļūst biežākas.
Šobrīd mūs visvairāk uztrauc augstā benzīna un dīzeļdegvielas cena. Latvijas un citu valstu valdības domā, kā mazināt to ietekmi uz cilvēku maciņiem un dzīvi, tomēr vismaz pagaidām izeja nav rasta. Daudzi ar ironiju spriež par Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas ieteikumu pievērsties braukšanai ar velosipēdiem. Lielajās pilsētās diemžēl tas nav iespējams, jo trūkst velosipēdistu celiņu. Tomēr tā ir tikai viena, pati vienkāršākā, no benzīna lietošanas alternatīvām. Iespējams, ka ir pēdējais laiks pievērsties citu enerģijas avotu radīšanai. Mūsu valstī tas noteikti ir rapsis, jo biodegviela neapšaubāmi ir ekoloģiski tīrāka nekā vislabākās kvalitātes naftas produkti.
Vides eksperti informē, ka tuvojas zemeslodes cikliskais pašattīrīšanās brīdis. Viedi cilvēki saka, ka dabas kataklizmas notiek tādēļ, lai cilvēce saprastu, kas tai un mūsu zemītei nāk par labu – ko darīt, kā mainīt ekoloģisko situāciju, atgūt mieru un veselību. Vai cilvēki sadzirdēs Mātes Dabas dusmas?
