Ja skolēns nemācās sava pagasta skolā, bet dodas mācīties uz blakus skolu, vai pašvaldībai šim bērnam jāsedz ceļa izdevumi, un cik tuvu pie mājām jāpiebrauc skolas autobusam? Tie ir jautājumi, par kuriem Apes novada domes deputāti pagājušajā nedēļā uzsāka diskusiju Izglītības, kultūras un sporta komitejā.
Par izvēli jāmaksā vecākiem
Deputātu viedokļi bija krasi atšķirīgi, tādēļ konkrēti lēmumi vēl netika pieņemti. Diskusiju turpinās aprīļa komitejas sēdē. Domes priekšsēdētājs Jānis Liberts rosināja bērniem, kuri izvēlas nemācīties sava pagasta skolā, neapmaksāt ceļa izdevumus līdz citai skolai novada teritorijā. Šobrīd bērni, lai nokļūtu līdz izglītības iestādēm, izmanto e – biļeti, ko apmaksā pašvaldība.
“Piemēram, bērns no Trapenes brauc mācīties uz Api, lai gan viņš varētu izglītību iegūt turpat, Trapenē. Bērnam mēs apmaksājam ceļa izdevumus, savukārt Trapenes skola nevar par šo bērnu saņemt naudu. Ja Trapenē ir iespēja mācīties no 1. līdz 6. klasei, tad viņam tur būtu jāmācās, nevis jābrauc citur. Protams, var izvēlēties, kur mācīties, bet tad ceļa izdevumi jāatmaksā vecākiem,” rosināja J. Liberts.
Likums paredz, ka pašvaldībai jānodrošina nokļūšana tuvākajā mācību iestādē. “Ja mēs nedotētu skolas, viss būtu kārtībā, taču tā nav. Šobrīd nedotējam tikai Api, bet visas pārējās dotējam. Dotācijas apmēru paši radām un atbalstām. Ja bērnam vienā skolā ir konflikts, un viņš grib mācīties citā, kādēļ pašvaldībai par to jāmaksā,” norādīja J. Liberts.
Lojāli pret iedzīvotājiem?
Tam nepiekrita deputāte Iluta Api-ne un priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju. “Konkrēta situācija – darbinieks dzīvo pagastā un viņam tuvākā būtu pagasta skola, taču tā kā strādā Apē, bērnu ved uz skolu tur. No rīta atved ar mašīnu, bet mājās bērns brauc ar autobusu. Viņam neapmaksās skolēna biļeti? Es tam nepiekrītu, tas nebūs pareizi,” norādīja deputāte I. Apine.
Arī A. Harju iebilda, ka tas būs aizvainojoši. “Tu brauc uz darbu un atved bērnu uz skolu, kur ir plašas interešu izglītības iespējas. Kāpēc pašvaldība sava novada bērnam nevarētu atmaksāt ceļa izdevumus? Tā tāpat ir pašvaldības skola! Autobuss brauc gar degunu, bet neļaus bērnam tajā iekāpt?” vaicāja A. Harju un piebilda, ka tā ir lojalitāte pret saviem iedzīvotājiem. J. Liberts atbildēja – kāpt varēs, bet runa ir par biļešu apmaksu. Ja tas ir pašvaldības autobuss, kur nav biļešu, braukt varēs. “Katram likumam un normai ir arī gars, ne tikai burts,” iebilda A. Harju.
Deputāts Jānis Uskliņģis izprot vecākus, kuri grib bērnam dot labāko. “Bērni ir dažādi. Viens varbūt negrib mācīties ar diviem bērniem klasē, bet būt kopā ar 16 bērniem, savukārt citam pietiek ar tiem diviem. Ja klasēs nav bērnu, tad atstājam skolās tikai pirmsskolu vai sākumskolu,” rosināja J. Uskliņģis. J. Liberts precizēja – šobrīd likums nosaka, ka izglītība tuvu dzīvesvietai jānodrošina līdz 6. klasei. “Un tā ir kļūda. Ministrijai vajadzēja noteikt, ka tuvu dzīvesvietai izglītība jānodrošina tikai līdz 4. klasei,” domā J. Liberts.
Brauc teju pagalmā
Izpilddirektors Viesturs Dandens akcentēja vēl kādu problēmu. “Mums ir jāpārplāno skolēnu autobusu grafiki. Autobusi braukā krustu šķērsu, veic milzīgus attālumus. Pie tam autobusi ir veci, brauc pa sliktiem ceļiem, tādēļ bieži lūst. Daudzviet autobuss pēc bērna piebrauc teju pie mājas. Tas nav pareizi. Bērniem šur tur būtu jāpaiet autobusam pretim. Mums būtu jānosaka attālumi, kādi bērnam jāveic līdz autobusam. Tas samazinātu kopējo maršruta garumu un pirmajiem bērniem nebūtu tik agri jāceļas. Ieekonomētos arī resursi. Lai to regulētu, jāizstrādā noteikumi, kādu mums šobrīd nav vispār. Bērns ir kļuvis par preci, un skolas cīnās par bērniem. Vecāki izvirza prasību, un autobusi brauc tur, kur nevajadzētu,” norādīja V. Dandens.
Mazākiem bērniem šis attālums būtu mazāks, bet vecākiem – nedaudz lielāks. Protams, ja ģimenē ir vairāki bērni, vecākajam nebūs jāiet un jāgaida autobuss citur, visus bērnus uzņems vienā vietā. I. Apine piebilda, ka arī pilsētā bērni iet ar kājām līdz skolai – autobuss pie mājas nebrauc.
Jāsoda šoferi
Deputāts Andris Rubins rosināja skolēnu autobusu pārvaldīšanu uzticēt izpilddirektoram, nevis skolu direktorēm. “Ir jāsaliek loģiski autobusu maršruti, lai tie nedublētos un “busi” nebrauktu pagalmos. To varētu izdarīt skolu direktori, bet tas jau gadiem nav izdarīts. Ieliekam autobusos GPS, lai zinām, kur brauc. Ja brauc, kur nevajag, jāsoda. Dažas reizes saņems sodu un vairs tā nedarīs,” rosināja A. Rubins. Deputāti bija vienisprātis, ka pagalmos autobusiem nav jābrauc un iesāktā sistēma jāmaina.
Nākamajā sēdē deputāti turpinās runāt par skolēnu autobusu maršrutiem un cik lielu attālumu katra vecuma bērns var iet kājām līdz autobusam. Lai labāk izprastu situāciju, rīkos kopīgu tikšanos ar skolu vadītājiem.
