Tā mūsdienīgi var pārfrazēt latviešu tautas parunu. Tomēr patiesībā ir arī uguns, kā teikts tās tekstā. Nikotīna zilās liesmās sadeg mūsu genofonds.
Tā mūsdienīgi var pārfrazēt latviešu tautas parunu. Tomēr patiesībā ir arī uguns, kā teikts tās tekstā. Nikotīna zilās liesmās sadeg mūsu genofonds. Vismaz 12 cilvēki dienā mirst no slimībām, ko izraisa tabakas lietošana. Tikpat šokējoši ir dati par smēķēšanas izplatību starp pusaudžiem. Apmēram 80 procenti skolēnu 13 līdz 15 gadu vecumā ir jau uzvilkuši dūmu, bet vairāk nekā trešā daļa smēķē regulāri. Ja tagad tabaku lieto tik daudz skolēnu, tad pēc dažiem gadu desmitiem nebūs vairs neviena nesmēķējoša cilvēka.
Veselības ministrija uzsākusi sabiedrībā diskusiju par nepieciešamību aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās. Izteiktos viedokļus apkopos un analizēs, domājot par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Jā, droši vien tas ir vajadzīgs. Tomēr māc šaubas, vai nebūs tāpat kā ar stingrāku noteikumu ieviešanu satiksmes drošības prasībās. Ir ieviesta soda punktu sistēma, uz kuru tā cerēja, bet satiksmes negadījumu skaits palielinās. Ar likumu vai noteikumu pantiem nav iespējams strauji mainīt dziļi apziņā iesēdušos mītus. Viens skaista aktiera smaids, turklāt ar cigareti zobos, spēj radīt lielāku efektu nekā skaitļi un fakti par smēķēšanas kaitīgumu.
Veselības ministrs Rinalds Muciņš uzskata, ka “nevienam nav īpaši jāskaidro, kas ir tabaka un ko nozīmē smēķēt”, bet reti kurš nojauš, ka tabakas lietošana ir cēlonis vismaz 4380 pāragrām nāvēm katru gadu. Iespējams, ka cilvēki nezina skaitļus, tomēr informācijas ir pietiekami daudz, lai secinātu – nikotīns ir kaitīgs veselībai! Tas taču ir rakstīts uz visām cigarešu paciņām! Tomēr “zināt” un “saprast” ir divi dažādi jēdzieni. Vai gan citādi vairāk nekā puse vīriešu un gandrīz tikpat sieviešu smēķētu citu ģimenes locekļu klātbūtnē? Mājās cigarešu piedūmotās telpās ir spiesti uzturēties 47 procenti skolēnu. Tātad tie ir pasīvie, bet varbūt arī jau aktīvie smēķētāji. Kā ieskaidrot, ka vecāki bendē ne tikai savu, bet arī bērnu veselību?
Kas vienam pūce, tas otram lakstīgala – teikts tautas parunā. Jā, pārāk daudzi smēķēšanu uzskata par relaksāciju, baudu, omulību un labu aromātu izraisošu. Bet citiem tā ir smirdoņa, slimīga tieksme un apkārtējo tiesību aizskaršana. Nelaime ir tā, ka smēķētāji savas tiesības aizstāv, turpretim nesmēķētāji palīdz veidot klusējošo vairākumu. Bet elpojam taču vienu gaisu! Paradokss, ka smēķētāji par naudu pērk to, kas nesmēķētājiem ir dots par velti – labu pašsajūtu. Vai tiešām ir piepildījušies Onorē de Balzaka vārdi, ka tabaka ne tikai nodara ļaunu miesai, iznīcina saprātu, bet arī notrulina nācijas? Cerēt ļauj fakts, ka 75 procenti jauniešu vēlas atmest smēķēšanu. Aptaujā trīs ceturtdaļas 7. līdz 9.klašu skolēnu atzinuši nepieciešamību aizliegt smēķēt sabiedriskās vietās.
