Visu šo nakti pavadīju kopā ar mēnesi. Mēness piebēra apkārtni ar sudrabu, rāpās iekšā pa logiem, taisīja tiltus pār ūdeņiem.
Visu šo nakti pavadīju kopā ar mēnesi. Mēness piebēra apkārtni ar sudrabu, rāpās iekšā pa logiem, taisīja tiltus pār ūdeņiem. Uz rīta pusi mēs aizmigām. Kad pamodos – debesīs smaidīja saule. Citu nakti mēness vairs neatnāca.
Es zinu, ka mēness nemirst, viņš atpūšas saules pavēnī. Un pieņemas spēkā – līdz smaidīgs un apaļš atkal sajauksies ar ūdeni, zemi. Bet sudrabainais mirdzums ievīsies sapņos.
