Kooperatīvā sabiedrība “Gaujiena” sniedz lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus ne tikai pagasta iedzīvotājiem, bet Virešos, Trapenē, Zvārtavas pagastā Valkas rajonā, arī Zeltiņos un Apē.
Kooperatīvā sabiedrība “Gaujiena” sniedz lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus ne tikai pagasta iedzīvotājiem, bet Virešos, Trapenē, Zvārtavas pagastā Valkas rajonā, arī Zeltiņos un Apē.
“Varam piedāvāt jebkuru tehnikas pakalpojumu, kas nepieciešami lauku darbos. Iegādājāmies arī autobusu “Mercedes Benz” un mikroautobusu,” stāsta kooperatīvās sabiedrības “Gaujiena” priekšsēdētāja Vizma Dandena.
Īpaši pieprasīti ir specifiski pakalpojumi, piemēram, kombains, zāles smalcinātājs un cita tehnika, kā iedzīvotājiem nav. “Kādu laiku mums bija arī otrs pakalpojumu veids – galdniecība, taču no tā atteicāmies,” uzsver V.Dandena.
Kooperatīvā sabiedrība dibināta 1993.gadā. “Ir pakalpojumu veidi, kas pazūd, bet vietā atkal rodas kaut kas jauns. Salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu nogali pakalpojumu apjoms strauji samazinājās, bet pēdējos divus trīs gadus ir nostabilizējies,” atklāj V.Dandena. Kooperatīvajā sabiedrībā sezonā ir deviņi strādājošie, ziemā nodarbināto skaits ir mazāks. “Siena savākšanas laikā trūka darbaspēka, pieprasījums pēc pļaušanas bija liels,” saka V.Dandena.
Kooperatīvajai sabiedrībai nav viegli pastāvēt un attīstīties. “Mēs nevaram saņemt akcīzes nodokli par degvielu, kā tas iespējams zemniekiem, jo viņiem ir zeme. Mums tā jāiegādājas par pilnu cenu. Kooperatīvajām sabiedrībām, kas sniedz pakalpojumus, nedrīkst būt zeme,” skaidro V.Dandena.
Iedzīvotājiem rastos problēmas, ja kooperatīvu likvidētu. Arī pagasts daudz izmanto tā pakalpojumus.
“Mūsu kooperatīvā sabiedrība ir starp retajām Latvijā, kam ir šāds novirziens. Lielākā daļa, kas veidojās vēlāk pēc citiem principiem, nodarbojas ar piensaimniecību vai graudkopību. Mūsējā tika izveidota laikā, kad likvidējās paju sabiedrības. Tas ir ieguvums, ka esam pratuši to saglabāt,” atzīst V.Dandena.
Kooperatīvā sabiedrība nevar pretendēt uz atzītāko kooperatīvo sabiedrību statusu. “Apgrozījumam ar paju biedriem jābūt 75 procentu lielumā. Mums ir daudz tā saucamo nepaju biedru. Tas liedz pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu,” saka V.Dandena.
Viņa bilst, ka pamazām kooperatīvajā sabiedrībā stājas lielākie zemnieki, kuri izmanto tās pakalpojumus, bet tie, kuri tos maz izmanto, no tās izstājas. “Vēl nedaudz trūkst, lai sasniegtu šo procentu. Cerams, ka tas izdosies, tad varēsim pretendēt uz finansējumu attīstībai,” bilst V.Dandena.
