Siseņu priedēs šī nedēļa aizritējusi spraigā darbā. SIA “ARP Mežs” strādnieki raujas vaiga sviedros, lai beidzot sakoptu 60 hektārus plašo teritoriju tā, kā tas bija paredzēts. Līdz šim ainavu cirsma, ko veidot tika nolemts 2012.gada janvāra domes sēdē, līdzinājusies farsam.
Pabeidz sakārtot ainavu cirsmu
“Darbus sākām jau iepriekšējā nedēļā. Bija atbraucis šķeldotājs, kas aprīkots ar nažiem, taču tas nespēja sasmalcināt lielās zaru kaudzes, kurās ir liels smilšu piejaukums. Tāpēc izmantojam drupinātāju ar āmuriem. Zaru kaudzes šķeldo un krauj konteineros, kurus uzreiz ved uz asfaltētu laukumu, kas ir privātā teritorijā, lai varētu beidzot parakstīt cirsmas nodošanas – pieņemšanas aktu,” stāsta SIA “ARP Mežs” pilnvarotais Raimonds Peltmanis.
Ja būs labi veicies, cirsma būs sakopta līdz šodienai. Kāpēc operatīva rīcība un labi organizēts darbs nenotika pēc tam, kad tika pabeigta ainaviskā cirte un izvesta koksne? R.Peltmanis skaidro, ka pagājušajā rudenī nocirsto koku zarus izveda otrpus mežam uz asfaltēto laukumu. Tur neesot bijis grūti sakopt mežaudzi, jo bija piemēroti apstākļi – varēja gan iebraukt, gan strādāt, gan izvest. “Daļēji vainojama ir dome, jo netika ierādītas krautuves vietas. Bija runa tikai par vienu vietu, bet tik lielā platībā ar to nepietiek. Tāpēc krautuves izveidojām paši, uzlabojot dabīgās brauktuves. Šeit atradās kokmateriāli, arī zari. Rudens bija ļoti mitrs, tāpēc zarus nevarēja uzreiz izvest. Lai nesapostītu mežu, gaidījām sasalumu. Taču sasniga, tāpēc zarus kopā ar sniegu vairs nevarēja šķeldot,” skaidro R.Peltmanis. Pavasarī, kad sniegs nokusa, atkal nebija iespējams iebraukt Siseņu priedēs, jo tehnika grima. Arī vasarā tika divas reizes mēģināts, taču situācija nebija uzlabojusies. “Vēl tagad tiek labots iebraucamais ceļš, lai varētu kaut ko te darīt,” norāda R.Peltmanis. Kad izveda koksni, jau tad ceļa vietā tika bērta gan grants, gan šķembas. Rises mežā, kas bija palikušas pēc kokmateriālu treilēšanas, ir nolīdzinātas, atsevišķas zaru kaudzes, galvenokārt piemiņas vietas apkārtnē, ir sadedzinātas. Tiek arī sakārtoti pievedceļi. “Nebūtu ne zaru, ne risu, ja zarus atļautu ieklāt ceļos, pa kuriem pārvietojas tehnika. Tie tiktu sabraukāti un būtu jau daļēji sapuvuši. Taču līgumā bija paredzēts tos kraut kaudzēs šķeldošanai, tāpēc arī tā darījām,” atzīst pilnvarotais.
Ir mācība “nākamajām Siseņu priedēm”
Bijušais Alūksnes novada domes deputāts, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš uzskata, ka visu nosaka līgums, kāds tika noslēgts ar SIA “ARP Mežs”. “Manuprāt, tas nebija precīzs. Turklāt stipri kliboja līguma izpildes kontrole. Tāpēc process ievilkās. Darbi bija nekavējoties jāpārtrauc, kad tie netika veikti saskaņā ar līguma nosacījumiem,” norāda A.Krēsliņš. Tas nozīmē, ka līgums pieļāva – koku ciršana un izvešana netiek veikta pakāpeniski, vienlaikus ar izstrādes darbiem. “Ja arī līgumā tas nebija fiksēts, tad tomēr pašvaldības rīcībā ir sviras, kas ļauj nekavējoties sodīt vai ietekmēt izstrādātāju darbības,” uzskata A.Krēsliņš. Viņš atzīst, ka jautājums par atbildību ir sarežģīts. “Acīmredzot atbildīgs ir tas, kurš parakstīja līgumu. Ja tagad viss ir izdarīts korekti, tad tomēr mērķis ir sasniegts. Tiesa, man grūti noticēt, ka visas rises ir izlīdzinātas. Manuprāt, jebkurā gadījumā domei ir jāsaņem kompensācija par to, ka līgumsaistības netika pildītas laikā un cilvēkiem tika radītas neērtības,” spriež A.Krēsliņš. Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja viss ir izdarīts ideāli, varbūt var atlaist soda procentus. Tomēr jāņem vērā, ka ļoti liberālais līgums netika pildīts un arī netika kontrolēts. “Kam tad soda naudas tiek paredzētas līgumā, ja tās netiek iekasētas?” jautā A.Krēsliņš.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda, ka pirms divām nedēļām SIA “ARP Mežs” tika izsūtīta pēdējā pretenziju vēstule, kurā izteikts brīdinājums sakārtot cirsmu līdz 1.augustam. Ja tas netiktu izdarīts, pašvaldība šos darbus veiktu saviem spēkiem vai uzticētu kādai citai firmai, bet izlietoto finansējumu – vairāk nekā 3380 latu – piedzītu no SIA “ARP Mežs” tiesas ceļā. Savukārt par līguma saistību nepildīšanu līdz 31.maijam, kā paredzēja vienošanās par termiņa pagarināšanu, ir aprēķināti soda procenti – 84 lati dienā. “Vienmēr var atrast kādu attaisnojumu, un, protams, uzņēmums tādus meklē. Tāpēc ir jāvērtē, cik objektīvi tie ir. Es nedomāju, ka ir tikai attaisnojoši iemesli, lai darbus varētu atlikt tik ilgi. Vai tiešām visu gadu var būt objektīvi apstākļi nedarīšanai? Protams, ne. Acīmredzot bija citi steidzamāki, svarīgāki vai ienesīgāki darbi, tāpēc cirtes sakopšana tika atlikta,” secina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. Viņš atzīst, ka šī ir laba mācība. Turpmāk līgumos ir jābūt stingrākiem noteikumiem, lai “nākamajās Siseņu priedēs” citam uzņēmējam neienāktu prātā doma vilcināties un nebūtu iemeslu strīdiem vai domstarpībām.
Nevar parka vietā atstāt izcirtumu
Par pārdoto koksni dome saņēmusi 42 000 latu, pagājušajā vasarā “Alūksnes Ziņas” informēja pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova. SIA “A.Kukoja meža vērtēšana” augošās koksnes krājas un kvalitātes vērtētājs Ainārs Kukojs, kurš bija iekļauts Cirsmas vērtēšanas komisijā, pieļauj, ka samaksa ir atbilstoša koksnes cenām, kādas tās bija, kad tā tika pārdota. Turklāt ir jāņem vērā, ka Siseņu priedēs ļoti maz bija labas kvalitātes lietkoksne. “Cirsmu var objektīvi novērtēt šodien, bet ne to, kāda tā būs pēc mēneša vai diviem. Taču no vērtēšanas līdz pārdošanai paiet labs laiks. Siseņu priedēs vērtēšana tika veikta 2011.gada decembrī,” skaidro A.Kukojs.
R.Peltmanis atzīst, ka lielākā daļa izzāģēto koku bija slimi. Taču ne visi bojātie koki tika izzāģēti. “Visus bojātos kokus nevar izzāģēt, jo tad paliktu maz koku un Siseņu priedēs izskatītos vēl sliktāk nekā tagad. Es uzskatu, ka tas ir izstrādāts pēc labākajiem standartiem,” viņš secina. Kailcirte pilsētas teritorijā nav atļauta, tāpēc iespējama ir tikai izlases jeb ainavu cirte. SIA “A.Kukoja meža vērtēšana” vērtēja un atzīmēja izcērtamos kokus, savukārt SIA “ARP Mežs” tos izzāģēja un izveda. R.Peltmanis saka, ka šo darbu laikā pašvaldības ainavu arhitekts Agris Veismanis bieži ieradās Siseņu priedēs, lai pārraudzītu un kontrolētu darbus. “Ar ainavu arhitektu vienojāmies, ka daļa koku paliks minimālajā mežaudzes biezībā, kur bija vairāk labu koku, kā arī vienojāmies par attālumu starp kokiem, turklāt tika paredzēts izzāģēt visus baltalkšņus. Pēc tāda principa tika sagatavota cirsma,” informē A.Kukojs. Viņš uzsver, ka kokiem ar zaļām skujām vai lapām, kas ir vēl dzīvotspējīgi, ir jāpaliek. Citādi paliktu kaila vieta. Kur tad pilsētai būs zaļā zona? Viņš norāda, ka arī mežā neizzāģē visus bojātos kokus, turklāt uz Siseņu priedēm meža likumi neattiecas. Tas ir pilsētas parks, tāpēc pašvaldība var rīkoties pēc saviem ieskatiem. “Ja SIA “ARP Mežs” nepildīja darbus saskaņā ar līgumu, tad to vajadzēja redzēt. Pilsētas teritorijā nevar atstāt zarus sapūšanai. Tiesa, mežam no tā nekāds ļaunums nerodas, drīzāk labums, tomēr zaļajā zonā tā rīkoties nedrīkst,” atzīst A.Kukojs.
Siseņu priedes atjaunos un kops
Tomēr arī pēc lielo zaru kaudžu šķeldošanas paliek neskaitāmas mazas zaru kaudzītes. “Ja es būtu saimnieks, es tādas neatstātu. Tiesa, Mālupes ceļa malā ir tāda augsne, kur vajadzētu zarus likt ceļa pastiprināšanai, lai traktors negrimtu. Bet kāpēc strādāt nevarēja, kad bija sals?” nesaprot A.Kukojs. Viņš secina, ka, pārdodot cirsmu izsolē, nevar cerēt uz tādiem rezultātiem, kādi būtu, ja strādātu savējie. Sākotnēji dabas parku bija domāts sakopt ar pašvaldības aģentūras “Spodra” resursiem, bet tomēr nolēma, ka labākais risinājums būtu rīkot izsoli. “Nereti izsolēs uzvar tie, kas negrib vai neprot strādāt. Ja kontrole nav stingra, tad ir tā, kā tas ir noticis,” secina A.Kukojs. Pašvaldības aģentūras “Spodra” mežzinis Āris Kreicis atzīst, ka mazās zaru kaudzes ceļa malā paliks, jo tās nevar izvest no purvainās vietas. Turklāt kūdrā tās nedrīkst arī dedzināt, kā tas tiek darīts citviet. “Tā tas tika paredzēts, jo labākais variants bija tās atstāt sapūšanai. Tiesa, no ceļa tās rada nesakoptu iespaidu. Manuprāt, šai teritorijai vajadzētu būt kā mežam. Taču pilsētas teritorijā tas ir parks, tāpēc rodas problēmas. Cilvēkiem vajadzētu saprast, ka nevar visas kaudzītes iznest,” skaidro Ā.Kreicis. Viņš uzsver, ka parka mežaudze tiks atjaunota. Ir paredzēta arī tās kopšana. Parka atjaunošanas plāns ir izstrādāts 20 gadiem.
