Latvijas bērnunamos dzīvo vairāk nekā 3500 bērnu. Šie bērni ne ar ko neatšķiras no saviem vienaudžiem.
Latvijas bērnunamos dzīvo vairāk nekā 3500 bērnu. Šie bērni ne ar ko neatšķiras no saviem vienaudžiem. Vienīgais – viņiem dzīvē nav paveicies. Lielākajai daļai šo bērnu ir dzīvi vecāki, kuri aizmirsuši par viņiem. Šie vecāki nevar vai negrib rūpēties par saviem bērniem. Un bērni dzīvo iestādēs – bērnunamos vai internātskolās.
Šiem bērniem ir nepieciešama mīlestība, uzmanība un emocionāla pieķeršanās pieaugušam cilvēkam. Bērnunams, lai cik arī labi un profesionāli cilvēki tajā strādātu, to fiziski nespēj nodrošināt. Taču to varat jūs! Tas neprasa lielu ieguldījumu vai upurēšanos – tikai atsaucīgu, labestīgu sirdi, kas spēj atvērties un uzņemt tajā vēl kādu cilvēkbērnu.
Ikviens var kļūt par uzticības personu. Citiem vārdiem – par draugu un atbalstu kādam bērnunamā vai līdzīgā iestādē dzīvojošam bērnam. Uzticības persona nodrošina iespēju bērnam pavadīt nedēļas nogales, brīvdienas un svētku dienas savās mājās vai ārpus tām, sniedz atbalstu bērnam mācībās vai dažādu sadzīves situāciju risināšanā, kļūst par šā bērna draugu un padomdevēju.
Lai uzņemtos rūpes par kādu bērnu, topošajai uzticības personai jādodas pie bērnunama administrācijas un jāiesniedz iesniegums. Bērnunama pārstāvji veiks ģimenes vai personas dzīves apstākļu apsekošanu un pēc tās pieņems lēmumu par uzticības personas statusa piešķiršanu. Ar bērna ēdināšanu saistītos izdevumus sedz bērnunams.
Lai vislabāk palīdzētu bērnam, ļoti svarīga ir uzticības personu sadarbība ar bērnunama darbiniekiem. Rūpīgi jāuzklausa un jāņem vērā viņu ieteikumi, jo viņi gadiem ilgi ik dienas ir strādājuši ar bērnu un vislabāk pārzina viņa īpašības un vajadzības. Kopīgi ar bērnunama darbiniekiem jāizstrādā sadarbības plāns ar tikšanās reižu grafiku vismaz mēnesi uz priekšu – tas nepieciešams, lai bērnu varētu laikus sagatavot tikšanās reizei. Cieniet šā bērna laiku un jūtas, pildiet dotos solījumus!
Topošā drauga izvēlei jābūt pārdomātai un nesasteigtai – tas ir lēmums, kas ietekmēs gan jūsu, gan īpaši tālāko dzīvi. Reiz izvēlētu draugu nedrīkstētu pēc laika apmainīt pret citu, labāk iepatikušos – tas slikti ietekmēs bērna raksturu un attīstību.
Draudzīgas attiecības ar mazu bērnu jāveido īpaši uzmanīgi – mazs bērns gandrīz ar katru pieaugušo, kurš ienāk viņa dzīvē, cenšas izveidot personiskas attiecības, uzlūkot pieaugušo kā savu potenciālo vecāku. Bērnam līdz 10 – 12 gadu vecumam var būt ļoti grūti izskaidrot, ka jūs viņu mīlat, bet nevēlaties adoptēt.
Savstarpējās attiecībās ar bērnu nevajadzētu likt lielu akcentu uz materiālo labumu gādāšanu – tas rada risku, ka bērns savā tālākajā dzīvē šai dzīves jomai pievērsīs pastiprinātu uzmanību un izmantos citus cilvēkus materiālo labumu gūšanai.
Vislabākais, ko jūs varat dot bez vecāku mīlestības augušam bērnam – daļu sava laika, mīlestības un jūtu. Uzklausiet šo bērnu, izrunājieties ar viņu, iemāciet jaunas iemaņas un prasmes! Un iegūstiet arī paši sev nebijušas izjūtas, atziņas un spējas – tādas, ko var dot tikai nesavtīgas rūpes par otru cilvēku.
Līga Jēgere, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu ārpusģimenes aprūpes koordinācijas nodaļas Vidzemes reģiona konsultante
