Nereti vecākus uztrauc jautājumi – kā spēlēties ar bērnu un kādas rotaļlietas izvēlēties?
Nereti vecākus uztrauc jautājumi – kā spēlēties ar bērnu un kādas rotaļlietas izvēlēties? Latvijas Ģimenes centra lektore Diāna Zande uzsver, ka bērna pirmās un labākās rotaļlietas ir viņa vecāki. No viņu veltītā laika bērnam ir atkarīgs, kāds mazais cilvēks izaugs – aktīvs, patstāvīgs, radošs vai neiecietīgs un rupjš.
“Gribam mēs to vai ne, bet apzinātos un neapzinātos lēmumus par bērnu audzināšanu pieņemam, vadoties no savas pieredzes. Kad piedzimst bērns, pieaugušie cenšas iegādāties pēc iespējas vairāk dažādas rotaļlietas – grabulīšus, piramīdas un tamlīdzīgi. Patiesībā mazulim, kad viņš tikko ir ieradies pasaulē, neinteresē ne grabulīši, ne grāmatas. Mazulim interesē iepazīt pasauli, un to viņš sāk apzināt ar vecāku starpniecību. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka vecāki ir bērna pirmā rotaļlieta un pirmie rotaļbiedri. Vecāki ir tie, kas bērnu iedvesmo spēlēties, kas bērnam teiks: “Tu to vari!” vai gluži pretēji: “Kas tad tā ar klučiem spēlējas? Klucīši ir jāliek tā!” Kur ir teikts, ka klucīši jāliek tā?” saka D.Zande.
Svarīgāks par visu
Viņa uzsver, ka bērnu vislabāk attīsta kontakts ar vecākiem. Mūsdienās ir daudz bērnu, kas nāk no turīgām ģimenēm. To vecāki savam bērnam var atļauties iegādāties un izveidot visu – savu istabu jau kopš mazām dienām, dažādas rotaļlietas un citu. Tomēr neirologi secinājuši, ka šie bērni nereti sirgst ar garīgu atpalicību, jo viņiem trūkst kontakta ar vecākiem. Ikdienā viņus pieskata auklīte, bet auklīte bieži vien ar šiem bērniem nespēlējas – viņa tikai pieskata mazos.
“Nav svarīgi, cik daudz mantu mēs bērnam iegādājamies, bet laiks, ko pavadām kopā. Ja mēs negribam pēc 15 gadiem uz jautājumu: “Kā tev šodien gāja?” dzirdēt atbildi: “Pagaidi, man nav laika!”, tad jau kopš mazām dienām ir jāpavada laiks kopā ar bērnu un pēc iespējas retāk uz viņa jautājumiem jāatbild: “Pagaidi, man nav laika!” Pēc gadiem tas kā bumerangs var atgriezties. Mēs taču priekšniecībai nesakām, lai pagaida, ka mums nav laika. Kas ir priekšnieki mūsu dzīvē? Viņi nāk un iet, bet bērni ar mums ir saistīti visu dzīvi,” uzsver D.Zande.
Jāļauj skatīties spogulī
Pieaugušie pērk to, kas pašiem bērnībā nebija pieejams, bet nemaz nedomā par to, ka meitai, piemēram, lelles nepatīk. Viņu saista gleznošana vai darbošanās ar klučiem.
“Ir jāpērk rotaļlietas, kas vajadzīgas bērnam, kas ir atbilstošas viņa vecumam. Nereti vecāki iegādājas rotaļlietas, kas kalpotu pēc iespējas ilgāk – jau gadu, divus uz priekšu. Ir jāatceras: bērns tikai vienreiz mūžā ir trīs nedēļas vecs, trīs mēnešus un trīs gadus vecs. Ja bērnam ir pusgads, tad viņam ir vajadzīgs grabulītis, nevis liels auto, ko gribas nopirkt pēc iespējas ātrāk, jo viņš taču drīz izaugs! Ar grabuli viņš varēs spēlēties, bet ar auto šādā vecumā – ne,” klāsta D.Zande.
Nevajag bērnam iegādāties padsmit grabuļus, pietiek arī ar pieciem. Zīdaiņiem ir ieteicami grabuļi, kas skan klusi, jo no skaļajiem grabuļiem mazais baidās, tas viņam liek satrūkties, rada trauksmi. Aktīviem mazuļiem var iegādāties grabuļus, ar kuriem var veikt kādu uzdevumu, piemēram, pa šauru spraugu pārbērt bumbas no viena grabuļa gala uz otru. Tas saistīs mazuļa uzmanību konkrētai nodarbei. Ieteicami ir grabuļi, kas pildīti ar ūdeni un mazām figūrām, jo tie vēl vairāk saistīs bērna uzmanību.
Kad bērns sasniedzis gada vecumu, viņam var iegādāties grabuli, kuru bērns var griezt ar pogas palīdzību. Tādējādi mazais mācīsies veikt noteiktas kustības ar rokām. “Ir ieteicams bērnam ļaut skatīties spogulī, jo tādējādi mazais socializējas ar sevi. Agrāk bija uzskats, ka mazs bērns nedrīkst skatīties spogulī, jo viņam tas var kaitēt, bet tie ir stereotipi. Nevienam bērnam nav noticis nekas ļauns tikai tādēļ, ka viņš ir skatījies spogulī. Spogulī mazais var ieraudzīt sevi, uzsmaidīt sev,” saka D.Zande.
Jārāda grimases
Ģimenes centra lektore uzsver, ka vecākiem, spēlējoties ar bērnu, nav jākautrējas rādīt izteiksmīgas sejas grimases, lietot dažādus izsaucienus, jo tas palīdz bērnam izjust savas emocijas, attīsta redzi.
“Dodot bērnam rotaļlietu, to vajag pasniegt kā lielu notikumu – ar izsaucieniem, aprakstot to ar vārdiem. Jo košāk un dzīvāk vecāki bērnam parāda pasauli, jo interesantāka tā mazulim šķiet. Pasaules izzināšanu bērns var veikt arī ar rotaļlietām, uz kurām attēloti cipari, burti vai kas cits izglītojošs,” stāsta D.Zande.
Viņa uzsver, ka svarīgi ir iegādāties kvalitatīvas un izturīgas rotaļlietas, jo bērnam sāp sirds par katru mantu, kas salūzt vai saplīst. “Ļoti laba rotaļlieta gan zēniem, gan meitenēm ir kluči. To nekad nevar būt par daudz. Spēlējoties ar tiem, bērns apgūst koncentrēšanās spējas un attīsta fantāziju, piemēram, uzceļot kluču piramīdu tā, lai tā nesagāztos. Tāpat bērna attīstībai svarīgas ir bumbas – lielas un mazas, dažāda materiāla. Ar tām viņš apgūst ripināšanas, mešanas, ķeršanas prasmes un svara izjūtu. Veikalos var iegādāties vibrējošas rotaļlietas, kas mazajam attīsta tausti,” norāda D.Zande.
Jārāpo kopā ar bērnu
Viņa neiesaka bērniem pirkt muzikālās rotaļlietas, kas šobrīd ir modē, jo nekas bērnu neattīsta tik labi, kā mammas un tēva balss, viņu dziedāšana. Muzikālajās rotaļlietās bērns var dzirdēt tikai mākslīgi radītas skaņas. “Rotaļāšanās procesā ir svarīgi, lai arī vecāki rāpo kopā ar bērnu pa paklāju, jo tad viņi ir līdzvērtīgi.
Mammai ir jāmudina bērnu visādām darbībām, bet jāraugās, lai iniciators būtu mazulis,” saka D.Zande.
Viņa uzsver, ka vecākiem nevajag šķirot zēnu un meiteņu rotaļlietas, jo arī zēnam vajag paspēlēties ar lelli, bet meitenei – ar mašīnu. “Mēs sākotnēji audzinām cilvēku, nevis vīrieti vai sievieti. Kā mēs no puikas izaudzināsim vīru, kurš sapratīs, samīļos, pažēlos savu sievu, ja viņš nekad nebūs žēlojis lellīti, kurai sasista kājiņa? Tāpat meitenei vajag spēlēties ar auto. Spēlēšanās ar lellēm ir lomu spēle, tādēļ tās nevajadzētu pirkt bērnam, kas nav sasniedzis divu gadu vecumu. Viņš vienkārši nesapratīs, ko ar lelli darīt,” uzskata D.Zande.
Velta “Īpašo laiku”
Viena no metodēm, kā vecākiem spēlēties ar savu bērnu, ir “Īpašais laiks”. Tas ir laiks, ko vecāki pavada tikai ar bērnu, nedarot neko citu. Vēlams, lai šis laiks būtu regulārs, piemēram, vienreiz nedēļā otrdienās pulksten 19.30.
“Jo regulārāks ir šis laiks, jo lielāku drošību rada bērnam. Mazais zina, ka pienāks laiks, kad vecāki veltīs uzmanību tikai viņam. Ir svarīgi, lai tad vecāku un mazā nodarbībām nekas netraucētu. Šajā laikā bērnam ir jāizrāda iniciatīva, nevis mammai jāsaka: “Nu, Kārlīt, tagad mēs celsim māju!” Bērns var domāt pat piecas minūtes, līdz atbild uz mammas jautājumu: “Nu, Kārlīt, ko mēs tagad darīsim?” Tādējādi viņš pārbauda mammas pacietību – vai mamma patiesi man ziedos savu laiku un uzklausīs mani arī tad, ja es neko nerunāšu? Lai bērns pilnībā uzņemas iniciatīvu un pats domā, ko un kā darīt! Šajā laikā vecāki ar bērniem var rīkot, piemēram, spilvenu kaujas. Tā būs iespēja spēles veidā bērnam izlādēt agresiju,” ir pārliecināta D.Zande.
“Īpašā laika” ilgums var būt dažāds – sākot no 15 līdz 40 minūtēm, bet nekādi nav saistīts ar naudu. “Šajā laikā bērns nedrīkst vest vecākus uz veikalu un komandēt – nopērc man to un to. Tas ir rotaļāšanās laiks. Pētījumos ir pierādīts, ka bērni, kas ir auguši ar “Īpašo laiku”, izaug patstāvīgāki, radošāki un drošāki,” apgalvo D.Zande. Pasaulē šī metode ir pazīstama jau 35 gadus, bet Latvijā to sāk izmantot tikai pēdējā gada laikā.
