Pēc traģēdijas Amerikā arī mēs esam sākuši domāt par savu drošības stratēģiju.
Pēc traģēdijas Amerikā arī mēs esam sākuši domāt par savu drošības stratēģiju. Virinām valsts materiālo rezervju noliktavu durvis, priecājamies, ka līdz mūsdienām saglabājies vismaz padomjlaiku “kultūrslānis”, pareizāk sakot, vecās labās gāzmaskas un citi individuālie pašaizsardzības līdzekļi. Vai tie vēl derīgi? Bet citu jau nav.
Ņujorkā un Vašingtonā iedzīvotāji paši sagādā sev gāzmaskas, baidoties no jauniem terora aktiem, no grautiņiem, kad, ēkām grūstot, gaiss pilns putekļu, dūmu un kaitīgu iztvaikojumu. Pamatiedzīvotājiem turklāt esot iespēja gāzmaskas saņemt bez maksas, bet iebraucējiem jāpērk par 50 ASV dolāriem.
Ir 50 000 civilās aizsardzības gāzmasku
Madonas rajonā ir apmēram 50 000 civilās aizsardzības gāzmasku, taču nav skaidrs, kā ekstremālā situācijā iedzīvotāji pie tām varētu tikt. Cesvainē atrodoties valsts nozīmes ārkārtas situāciju materiālā bāze, kur saglabātas rezerves no padomju laikiem. Valstī esot pavisam apmēram 40 šādu bāzu. “Šīs bāzes savulaik gribēja likvidēt, bet to neizdarīja. Labi, ka tā. Tagad Eiropas Savienības normatīvi paredz, ka civilajā aizsardzībā valstī ir jābūt iekšējām rezervēm. Cesvaines bāzē ir ne tikai gāzmaskas, bet arī nestuves, medikamenti un dažāds aprīkojums,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rajona nodaļas priekšnieka vietnieks civilās aizsardzības jautājumos Arvis Jakovičs.
Taču viņš nobažījies, ka vajadzības gadījumā nav garantiju, ka “ugunsdzēsēji, piebraukuši pie Cesvaines bāzes vārtiem, gāzmasaskas varēs dabūt”. Tas tāpēc, ka bāze atrodas Labklājības ministrijas pārziņā. Tāpēc ugunsdzēsējus bāzē var pat neielaist bez labklājības ministra rakstiska rīkojuma. “Pagaidām nav izstrādāta shēma, kā reāli tam jānotiek,” uzsver A.Jakovičs.
Civilā aizsardzība ugunsdzēsēju pienākumos ir iekļauta jau apmēram trīs gadus. Taču pagaidām Madonas rajonā neviens santīms naudas papildus netiekot iedalīts civilajai aizsardzībai. “Rajona padomē no budžeta ir paredzēti līdzekļi ārkārtas situācijām, šos līdzekļus sadala rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. Šogad no civilās naudas nopirka automašīnu zemessargiem un policijas transportam piekabi,” saka A.Jakovičs.
Savukārt Madonas rajona padomes priekšsēdētājs A.Ceļapīters informē, ka patiešām šogad 3000 latu no rajona padomes budžeta atvēlēti ārkārtas situācijām. Šī nauda izlietota, lai palīdzētu ugunsgrēkos cietušajiem. No šīs naudas un vēl, iedalot papildu līdzekļus, nopirkta piekabe policijai līķu vešanai uz ekspertīzi Pļaviņās, kā arī zemessargiem piešķirti 4000 latu, lai iegādātos apvidus transportu atrasto kara laiku lādiņu pārvešanai.
Gāzmaskas gandrīz 1500 latu vērtībā
Gulbenē glabājas civilās aizsardzības līdzekļi gandrīz 1500 latu vērtībā. Padomju laika mantojums atrodas pilsētas noliktavā pašvaldības uzņēmuma “Jumis” pārziņā.
“Mums ir valsts materiālo rezervju fonds, kam ir reģionāla nozīme. Ir gāzmaskas pieaugušajiem – vairāk nekā 28 000. Bērnu gāzmaskas – vairāk nekā 11 000. Tas viss glabājas hermētiski noslēgtās kastēs. Ir arī 544 sanitārās nestuves,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes rajona nodaļas priekšnieka vietnieks civilās aizsardzības jautājumos Andrejs Andževs.
Gāzmaskas esot labi saglabājušās un lietošanas kārtībā, kaut tām ir tikai 16 līdz 20 gadu lietošanas termiņš, kas sen jau beidzies.
Noliktavā glabājas arī astoņdesmitajos gados ražoti ķīmiskās pārbaudes 575 mēraparāti, kas, pēc A.Andževa domām, diezin vai varētu būt vairs mūsdienās noderīgi, jo tiem jau beigušies lietošanas termiņi. Vēl te ir 15 sanitārie komplekti, kurus nepieciešamības gadījumos, kad daudz cietušo, iemontē automašīnās “LZA” pacientu pārvadāšanai.
Savas gāzmaskas Gulbenes rajonā esot vēl akciju sabiedrībai “Rankas piens” gadījumam, ja noplūst amonjaks.
Nav civilās aizsardzības gāzmasku
Alūksnes rajonā nav civilās aizsardzības gāzmasku. Pēc speciālistu atzinuma, padomju laika mantojums arī nebūtu nekāds atrisinājums, jo tās ir morāli novecojušas, bet indīgo vielu dažādība mūsdienās ir liela. Padomju laika gāzmaska pasargā tikai konkrētos gadījumos. Bet dūmus šāda gāzmaska nefiltrē.
“Es neticu, ka ir radīta universāla gāzmaska, kas filtrē jebkādu apkārtējās vides kaitīgo iedarbību. Gāzmasku ir daudz un dažādas, un tās visas paredzētas konkrētiem gadījumiem. Padomju laiku gāzmaska pasargās no asaru gāzes. Bet šaubos, vai glābs cilvēku tad, ja būs lietots bakterioloģiskais ierocis. Arī mums, ugunsdzēsējiem, ir vienīgi izolējošie elpošanas aparāti, kas ir līdzīgi akvalangiem. Tie ir pilnīgi slēgti no apkārtējās vides. Var izmantot, gan strādājot ugunsgrēka dzēšanā piedūmojumā, gan ūdenī, glābjot cilvēkus vai meklējot noslīkušos,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes rajona nodaļas priekšnieks Intārs Zitāns.
Viņš stāsta, ka nav reāli iedzīvotājus apgādāt ar šādiem “akvalangiem”, turklāt pašiem ugunsdzēsējiem to trūkst. Alūksnes ugunsdzēsējiem esot tikai četri tādi “akvalangi”, un tie maksājot tūkstošus latu.
I.Zitānam nozīmīgāks liekas tas, vai sabiedriskās ēkās ir ierīkotas evakuācijas izejas. Katrai iestādei ir priekšraksti, ka tādām ir jābūt. Taču nereti prasības nav izpildāmas, jo ēkas būvētas sen un to pārbūvei nav naudas.
“Alūksnes ģimnāzijai arī nav tik daudz evakuācijas izeju, cik vajadzētu. Taču ir ierīkots avārijas apgaismojums, kas norāda virzienu, kā izkļūt no ēkas, un ir arī sakārtota signalizācija. Tas ir labs piemērs. Kā zināms, ekstremālās situācijās iestājas panika. Cilvēki nevar atrast rezerves izeju no ēkas, tā ir aizslēgta vai aizkrauta. Tad arī sekas ir neprognozējamas,” saka I.Zitāns.
Gāzmasku ir vairāk nekā iedzīvotāju
Jēkabpils rajonā ir 60 000 civilās aizsardzības gāzmasku, tas ir vairāk nekā iedzīvotāju. Gāzmaskas Jēkabpilī glabājas valsts materiālo rezervju fondā un rajona padomes noliktavā.
“Ir bērnu un pieaugušo gāzmaskas. Visas krievu laiku un labā stāvoklī. Nav lietotas,” informē Jēkabpils rajona padomes civilās aizsardzības speciālists Ivars Līcis.
Civilās aizsardzības arsenālā ir šogad iegādātais deltaplāns 4000 latu vērtībā. “Izmantojam, lai no augšas pētītu teritoriju, piemēram, ugunsnedrošajā periodā mežus. Policija ar to, ja vajag, var meklēt cilvēkus,” saka I.Līcis.
Rajona padomes civilās aizsardzības rezervēs esot arī ūdenssūkņi, laivas un traktori. Tas viss jau vairākkārt ir izmantots ārkārtējās situācijās plūdu laikā.
“Visas mūsu civilās aizsardzības līdzekļu rezervju noliktavas tiek apsargātas,” piebilst I.Līcis.
