Izdevniecība “Antēra” ir laidusi klajā teātra kritiķa Gunnara Treimaņa grāmatu “Singa”, kur stāstīts par aktrisi Veru Singajevsku.
Izdevniecība “Antēra” ir laidusi klajā teātra kritiķa Gunnara Treimaņa grāmatu “Singa”, kur stāstīts par aktrisi Veru Singajevsku.
“Singas talantam piemīt gudrība, dziļums un intuīcija. Viņa ir gājusi līdzi visiem laikmetiem, nezaudējot savas savdabības smaržu,” raksta G.Treimanis. Bērniem aktrise visbiežāk asociējas ar Karlsonu no Astridas Lindgrēnes darba “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Bet viņa ir veiksmīgi tēlojusi arī vīriešu lomas, strādājusi radio, filmējusies un piedalījusies autorkoncertos. Karlsons esot lidojis 18 gadu vairāk nekā 500 izrādēs. Aktrise ir atzinusi, ka tas ir kā viņas trešais dēls.
“Mamma gribēja man dot vārdu Ženija. Papus teica, ka labāk Vera, Veročka. Latviski tas nozīmēja – ticība. Ja viņš būtu zinājis, ka būs trīs meitas, tad pirmā sauktos Vera, otrā Nadežda, bet trešā – Ļubova. Ticība, cerība, mīlestība. Es būtu mīlestība,” grāmatā atceras V.Singajevska.
G.Treimanis raksta, ka pseidonīmu Singa aktrisei nejauši devis kāds zēns Džems, kad viņa mācījās trešajā vai ceturtajā klasē. Pēc neveiksmīga randiņa ar viņu, uz kuru V.Singajevska bija rūpīgi posusies, bet balodis “apgleznoja” viņas rudzupuķu zilo kleitiņu, kavalieris tikai paguvis iesaukties: “Singa!”
“Komponistiem ir labi, paliek mūzika. Gleznotājiem – gleznas. Mums, aktieriem, pat ieraksti nepaliek. Kādreiz manas dziesmiņas ierakstīja skaņuplatē. Tagad arī tās vairs nav vajadzīgas, jo ir diski. Bērniem savas popgrupas,” grāmatā norāda V. Singajevska.
“Singa” būs interesanta un saistoša lasāmviela ikvienam, kam patīk lasīt dzīvīgas valodas darbus par visu mīlētiem cilvēkiem.
