Rēzeknes rajona Nagļu pagasta bērnudārzā “Priedītes” atklāta ilgstoša cietsirdīga un varmācīga izturēšanās pret audzēkņiem.
Rēzeknes rajona Nagļu pagasta bērnudārzā “Priedītes” atklāta ilgstoša cietsirdīga un varmācīga izturēšanās pret audzēkņiem. Bērnus, kas nespēja pusdienlaikā aizmigt, sēja pie gultas, par sodu lika stundām stāvēt ar kailām kājām uz betona grīdas un atrasties tumšā soda karcerī.
Organizācija “Glābiet bērnus!” saņēmusi videoierakstu ar bērnudārza audzēkņu vecāku stāstījumu, ko ar bērniem dara bērnudārza vadītāja, audzinātāja un pavāre. Turklāt šajā bērnudārzā vardarbība bijusi gadiem ilgi, jo šobrīd pamatskolā skolēni atceras piedzīvoto: siešana pie gultas, karceri, mutes līmēšanu ar līmlenti un citus sodus. Siešana pie gultas bijusi divu veidu – roku un kāju piesaitēšana guļošam bērnam vai arī bērna piesiešana stāvus. Direktore un audzinātāja kategoriski noraidīja šādas runas.
Mēdz teikt, ka bērnam ir vislidojošākā fantāzija. Tā nezina robežu. Reizēm tante, kas aizrādījusi par nepiedienīgu uzvedību, sapnī var rādīties kā ļauna ragana. Skolotājs, kas aiz noguruma pateica skarbāku vārdu, ir iemesls nākamā rīta asarām un vēlmei palikt mājās, nevis apmeklēt izglītības iestādi. Bērns citādāk izprot slēptus smieklus par viņa uzdoto jautājumu. Viņš citādāk vērtē savas blēņas un sodus par tām. To, vai tas bija pelnīts, vai ne.
Blēņas un nepaklausība reizēm ir lielāka par bērnu pašu. Bet vai tādēļ ir jālīmē ciet mute, jāpazemo citu klātbūtnē? Iespējams rājiens, nosodījums, kas neaizvaino, sarunas ar vecākiem. Ir jāsaprot pedagogu nogurums un nespēcība bērna priekšā, kas ir izlutināts un pieradis pie visatļautības. Bet ir jāsaprot arī sirds, kas vēl mācās izprast labo un ļauno. Lai nav tā, ka bērns vakarā sēž mātei klēpī, raud un saka, ka viņam nodarīts pāri. Viņa blēņas sen jau ir aizmirstas, bet pāridarījums sāp. Ļoti ilgi.
