Kurš gan vēlas tādu sabiedrību, kurā vecākiem jādzīvo bailēs un neziņā par savu bērnu nākotni, taču diemžēl dzīves negācijas pārlieku daudz ienāk mūsu ikdienā.
Kurš gan vēlas tādu sabiedrību, kurā vecākiem jādzīvo bailēs un neziņā par savu bērnu nākotni, taču diemžēl dzīves negācijas pārlieku daudz ienāk mūsu ikdienā. Smēķēšanai un alkoholam piebiedrojies vēl trešais cilvēces iznīcības cēlonis – narkotikas. Varam minēt un vairākkārt prātot, vai tas ir likumsakarīgi vai nejauši, pēkšņi vai negaidīti. Narkotiku izplatība un ar AIDS saslimstību reģistrēto gadījumu skaita palielināšanās Latvijā vairs nav nekāds netipisks un rets notikums vai tikai ārzemju filmās skatīta šausminoša aina. Rītdien pasaulē atzīmē AIDS dienu, arī Latvijā organizē šai dienai veltītus pasākumus – dievkalpojumus, svecīšu vakarus un piemiņas sarīkojumus tiem, kas miruši no šīs, cerams, ka tikai pagaidām neārstējamās slimības. Latvijā 2001.gadā reģistrēti 2279 ar HIV inficēti cilvēki, no tiem 160 slimniekiem ir AIDS, bet 55 miruši. Katram piektajam no inficētajiem nav vairāk par deviņpadsmit gadiem.
Nezinu gan, vai pilnībā var piekrist kristīgu cilvēku paustajam viedoklim, saslimušajiem AIDS jāuzskata kā sods par grēkiem. Nav pasaulē tādu cilvēku, kas ne reizi nebūtu kaut kādā veidā grēkojuši un var mierīgi dzīvot ar tīru sirdsapziņu. Grēks taču ne vienmēr uzskatāms par konkrētas rīcības rezultātu, arī domās vien cilvēks spēj sastrādāt visneiedomājamākās lietas. Un labi zinām, cik milzīgs spēks ir skaļi neizteiktiem vārdiem, vai tiem, kas uzrakstīti uz papīra.
Cik bieži uz ielas, skolā vai citās sabiedriskās vietās nākas vērot jauno paaudzi, kā viņi kontaktējas cits ar citu, ģērbšanās stilu, kā arī attieksmi pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Taču ne vienmēr redzētais ir iepriecinošs. Viena daļa jauniešu ir mērķtiecīgi, apzinās, ko vēlas dzīvē sasniegt, un dara visu, lai to īstenotu. Citiem ikdienas gaitas aprobežojas ar dīkdienīgi pavadītām stundām kompānijās un “saldā augļa” baudīšanu. Esmu ievērojusi, ka pie kāda daudzdzīvokļu nama regulāri nāk jauniešu bariņš no tuvējās skolas, lai uzvilktu dūmu. Arī jaunietes. Reti kuru vērotāju no malas neizbrīnītu, ka dažs no bariņa augumā ir vēl sīkāks par 7.klases audzēkni. Nezinu, vai ir labi teikt, ka “saldais auglis” par laimi vēl ir tikai cigaretes. Bet nekur nav teikts, ka kādā citā vietā (vai vēl pēc kāda laika) viņi neizmēģina (vai neizmēģinās) narkotikas. Parasti narkotikas lieto kompleksi – rokrokā ar alkoholu un cigaretēm.
Valdība tajā pašā laikā, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, nākamajā gadā plāno atlikt no psihotropajām vielām atkarīgo bērnu bezmaksas ārstēšanu. To šobrīd var izdarīt tikai centrā “Saulrīti”, bet bija iecerēta vēl viena šāda centra izbūve. Valdības lēmums tikai radīs labvēlīgu augsni noziedzībai, saslimstībai ar AIDS un seksuāli transmisīvajām slimībām. Vai vecāki vieni spēs nosargāt bērnus no šī ļaunuma?
