Mana draudzene Ilze bieži atkārto vienu frāzi – “mani draugi ir mans zelts”. Es pievienojos viņas teiktajam un pateicos visiem saviem draugiem par to, ka viņi man ir.
Mana draudzene Ilze bieži atkārto vienu frāzi – “mani draugi ir mans zelts”.
Es pievienojos viņas teiktajam un pateicos visiem saviem draugiem par to, ka viņi man ir. Viņi palīdz grūtajos dzīves brīžos un bez viņiem dzīve būtu ļoti smaga. Ko darīt, ja tev nav draugu, bet tu ļoti vēlies tos iegūt? Piedāvāju dažus transakta psiholoģijas likumus, kurus es izlasīju Daktera Jāņa Zālīša un Nadeždas Zālītes grāmatā “Mīlestības Mācība Dzimumaudzināšanā”.
Transakta psiholoģija māca, kā iegūt draugus, kā saistīt cilvēku uzmanību, kā noskaņot viņus sadarbībai, kā tuvināt viņu uzskatus savējiem. Lūk, transakta psiholoģijas baušļi.
Runā jācenšas reti lietot vārdu “es”. Ja to nelietosiet nemaz, cilvēki jūsu vārdu izrunās ar cieņu un godbijību.
Svarīgi ir nesabojāt pirmo iespaidu, jo tas saglabājas visu mūžu. Neiztikt bez laipnības!
Neaizmirstiet un nekropļojiet cilvēka vārdu. Katram cilvēkam viņa vārds apzīmē viņa nozīmību.
Neaizmirstiet, ka iesaukas, pat būdamas labsirdīgas, mazliet samazina nozīmību, ja netiek lietotas kopā ar vārdu.
Nedrīkst pārtraukt, neuzklausīt, izrādīt vienaldzību pret sarunu biedra teikto.
Bīstami ir sarunā atkāpties no sarunas biedra interešu loka vai no aizsāktās sarunas tēmas, īpaši, ja tās mērķis ir kaut ko svarīgu noskaidrot. Ikviena atkāpšanās ir spļāviens sejā viņa nozīmībai. Viņa intereses taču ir šīs nozīmības sastāvdaļa.
Neaizmirstiet laipnību sabiedrībā. Atcerēsimies čigānu lāstu – “kaut tu lepns paliktu!” Tā ir pakāpe, kad cilvēks sāk aizmirst laipnību, bet pēc tam zaudē draugus, arī paziņas sāk vairīties. Būdams laipns, tu uzsver tā cilvēka nozīmību, kuram šī laipnība adresēta.
Vairieties no strīda! Uzvarot strīdā, jūs vienmēr pierādāt, ka sarunas biedrs ir dumjāks par jums, esat pazeminājis viņa nozīmību un noskaņojis pret sevi. Ļaunākais, ka tas notiek zemapziņā. Vārdos uzvarētais var pateikties par mācību, bet viņa zemapziņa ieprogrammēs uzvarētāju kā nevēlamu personu. Tas vēlāk izpaudīsies viņa rīcībā.
Nesakiet cilvēkam tieši acīs, ka viņam nav taisnība. Tas ir tikpat kā pateikt “tu esi muļķis”, tikpat bīstami kā uzvarēt strīdā. Tas, kurš mētājas ar vārdiem “es tev to tūliņ pierādīšu”, ir pats sev ienaidnieks vai muļķis. Vienīgais viņa sabiedrotais būs vientulība. Tik tieši norādīt uz cita cilvēka kļūdām var tikai persona, kas neciena otra uzskatus, ciena tikai sevi, bet otru vienmēr uzlūko par mazāk nozīmīgu.
Nekavējoties un no visas sirds jāatzīst savas kļūdas, jābūt pateicīgam cilvēkam, kas jums palīdzējis tās saskatīt.
Mācieties kvēli, aizrautīgi kritizēt sevi, un jums būs ļoti daudz draugu. Paškritika atbruņo kritiķi.
Bieži mēs nedodam cilvēkam iespēju izteikties un tādējādi būt vienisprātis ar mums. Jādod iespēja izteikties.
Nevajag raudzīties uz parādībām vienīgi no sava viedokļa. Laiku pa laikam godīgi jāpalūkojas uz tām no otra cilvēka viedokļa, jāsaprot viņš, jāatrod nopietni argumenti viņa uzskatiem, un tie jāpasaka.
Nekad nepārspīlējiet cilvēku trūkumus, jo tas apgrūtinās to novēršanu. Tautās, kuras nelamā savus bērnus par muļķiem vai tamlīdzīgi, talantīgu cilvēku ir daudz vairāk. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem.
Nekad neatsakiet cilvēkam, ja nevarat viņam piedāvāt citu variantu. Atteikums vienmēr it kā pasvītro, ka cilvēks ir mazāk nozīmīgs. Cienījamam un nozīmīgam taču neatsaka. Piedāvājot citu variantu, jūs izlīdzināsit šo iespaidu.
Dāļā smaidus, kas piestāv sejai. Smaids vienmēr pauž sarunbiedram, ka viņš jums ir patīkams un nozīmīgs. Tikai ne tādu smaidu, kad lūpas savelkas, bet acis (dvēseles spogulis!) paliek aukstas un skatiens vērsts garām.
Jāiemācās pasmieties pašam par sevi. Tas ir ne tikai veselīgi, bet patīk arī citiem.
Te ir tikai viena daļa transakta psiholoģijas baušļu, tie ir vienkārši, bet dara brīnumus. Izmēģini tos savā dzīvē! Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!
