Veselīga dzīvesveida mēneša laikā studenti, diētas ārsti, sporta treneres un citi speciālisti lielveikalā “Rimi” Rīgā vairākas dienas piedāvāja ikvienam cilvēkam nosvērties un iegūt informāciju par savu veselības stāvokli.
Veselīga dzīvesveida mēneša laikā studenti, diētas ārsti, sporta treneres un citi speciālisti lielveikalā “Rimi” Rīgā vairākas dienas piedāvāja ikvienam cilvēkam nosvērties un iegūt informāciju par savu veselības stāvokli.
Miesiskā stāvokļa novērtēšanai viņi izmantoja tā saucamo ķermeņa masas indeksu. Tam ir vajadzīgi svari, lai nosvērtos. Iegūtos svara kilogramus izdala ar cilvēka garumu kvadrātā, piemēram, ja 1,70 metrus garš cilvēks sver 70 kilogramus, tad 70/1,7² = 24,2. Pēc aprēķina veikšanas iegūtos rezultātus ieteicams apspriest ar speciālistu.
“Ja, veicot šo ne pārāk sarežģīto aprēķinu, iegūst rezultātu: 18,5 līdz 25 – viss kārtībā, ja 25 līdz 30 – lieks svars, kas vairs nav tik labi, tomēr pārāk nopietnas veselības problēmas svara dēļ vēl nedraud. Ja virs 30, tad jau ir aptaukošanās, kas nozīmē, ka iespējams paaugstināts asinsspiediens, problēmas ar sirdi, cukurslimības risks un citas kaites, kas jūtami pasliktina dzīves kvalitāti,” stāsta diētas ārsts, Uztura laboratorijas galvenais speciālists Andis Brēmanis.
Pārbaude parādīja, ka apmēram pusei pārbaudīto cilvēku ir vairāk vai mazāk izteiktas svara problēmas.
“Cēloņi tam ir mazkustīgs dzīvesveids, jo mēs sēžam automašīnā, darbā, mājās pie datora vai televizora, un neadekvāta ēdienkarte. Laika trūkums, iespējams, arī dabīgs slinkums spiež bieži izmantot lietošanai gatavu, rūpnieciski ražotu pārtiku, arī tā saucamo “fast food”, pārāk daudz saldumu. Mūsu ēdienkartē par maz ir dārzeņu un augļu, īpaši svaigā veidā, kā arī vienkāršu piena un labu pilngraudu produktu, svaigi gatavotu gaļas un zivju ēdienu. “Rimi” Veselīga dzīvesveida mēnesī iegūtie dati gan ir diezgan iepriecinoši, jo 53 procentiem pārbaudīto cilvēku ir normāls svars un tikai 11 procentos gadījumu tika konstatēts tāds svars, kas būtu vērtējams kā aptaukošanās,” saka A.Brēmanis.
Diētas ārsts pārliecinājies, ka ne visi cilvēki bijuši atsaucīgi, daļa atrunājusies ar laika trūkumu, to, ka neesot problēmu vai esot bail.
“Tomēr varēja manīt, ka tieši tie, kuriem ir lielāks svars, bija izvairīgāki un steidzīgāki. Jāpiebilst, ka vīrieši izrādījās kautrīgāki nekā dāmas. Iepriecinoši, ka daudzi cilvēki ir zinoši par savu svaru un veselību. Viņi ikdienā rūpējas gan par ēdienkartes sastāvu, gan fiziskām aktivitātēm. Kāds kungs stāstīja, ka tad, kad uzkrājušies lieki kilogrami, kas sākuši apgrūtināt, viņš nopircis velosipēdu ikdienas lietošanai. Situācija tagad uzlabojoties. Jauki bija sastapt kustīgas, ņipras un dzīvespriecīgas dāmas, kurām labu laiku vairs nav piecdesmit, bet ar veselību un ķermeņa masas indeksu viss ir kārtībā. Tajā pašā laikā bažas izraisa fakts, ka jauni cilvēki ne vienmēr pievērš uzmanību tam, ko viņi ēd ikdienā un kā tas ietekmē veselību,” atzīst A.Brēmanis.
***
Diētas ārsta padomi
Veidojiet savu ēdienkarti daudzveidīgāku – būs interesantāk. Vairāk izmantojiet mājās no svaigiem produktiem gatavotu ēdienu. Neaizmirstiet savā ikdienas ēdienkartē iekļaut rupjmaizi, kliju, graudu, sēkliņu maizi, tad svētku kliņģeris liksies īpaši garšīgs. Vismaz vienreiz dienā apēdiet dārzeņus svaigā veidā. Noteikti iekļaujiet savā ēdienkartē piena produktus. Biežāk kā našķus izmantojiet augļus, ogas, riekstus, žāvētus augļus. Vismaz reizi dienā atrodiet iespēju paēst nesteidzīgi, mierīgos apstākļos – ēdiens ir ne tikai kalorijas, tas ir patīkams baudījums, un kā jau visas baudas arī šo nevajag sasteigt.
