Es domāju, ka man piekritīs daudzi, dzīve ir jauka kā piedzīvojums.
Es domāju, ka man piekritīs daudzi, dzīve ir jauka kā piedzīvojums. Atradīsies arī tie, kas savilks seju un teiks: kas par muļķībām! Man ir tik slikti, es redzu visu tumšās krāsās, mani nekas nepriecē, man ir bail no nākotnes, man ir kauns par pagātni un vispār es esmu pesimists. Tev, draudziņ, ir depresija. Varbūt tas ir tikai depresīvais garastāvoklis. Jo ātrāk no tā izkļūsi, jo labāk.
Depresija var rasties pēc kādas psiholoģiskas traumas. Tā var izpausties negaidīti no tavas zemapziņas, cilvēks var arī nesaprast no kā, jo nekas taču nav atgadījies. Ja jūti, ka slimība iet dziļumā, ej pie ārsta, nejoko ar veselību! Bet, ja tev vienkārši ir slikts garastāvoklis, tad vari mēģināt kaut ko darīt savā labā.
Dakteris Zālītis uzskata, ka depresija var sākties labajā smadzeņu puslodē, ja tur radies “tukšums”. To var aizpildīt klasiskā mūzika, māksla, daiļliteratūra, dabas skaistums, radošais darbs. Tāpēc labāk censties visu laiku aktīvi darboties, lai “tukšumam” nebūtu vietas mūsu galvās.
Vienmēr nesanāk tā, kā mēs vēlamies. Arī man gadās cīnīties ar depresīvo garastāvokli. Izstāstīšu kā es to daru. Ja situācija man šķiet galīgi drūma, es eju pie dr.Zālīša uz hipnozes seansiem, kas palīdz ātri un efektīvi. Ja ir bijusi problēma, tad tā vairs nešķiet neatrisināma. Ja mocīja kādās dvēseles sāpes – arī tās izzūd. Dažreiz ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai atrastu problēmas risinājumu, tas ir atkarīgs no situācijas.
Daudz pozitīvo emociju, pat teikšu garīgo orgasmu, es baudu pēc teātra izrādes, pēc mūzikas vai atpūtas pie jūras. Iespēju ir daudz. Alūksnē var apmeklēt kinoteātri, filma var uzlabot omu, jo īpaši, ja sen tās neesi skatījies. Lasot subtitrus, vienlaikus var mācīties svešvalodu.
Ir cilvēki, kam vieglāk izsāpēt sāpes vienatnē, bet ne visiem, citiem labāk dodies pie draugiem, paziņām. Ja draugu nav – laiks iepazīties. Labs palīgs ir daba. Alūksnē skaisto vietu ir daudz. Gan ezers, gan parks dod daudz emociju. Ja tu palūgsi dabai, tā gan atbrīvos no sliktās enerģijas, gan piepildīs ar labo. Aizej mežā padziedi, pakliedz! Ziemā var vizināties no kalna, un nav nozīmes – vai esi jauns vai vecs. Izdari kaut ko pozitīvi neraksturīgu.
Ja emociju ir par daudz, izej ārā un skrien, dažiem tas palīdz. Var mēģināt mest pret sienu priekšmetus, kas neplīst, piemēram, tualetes papīra rullīti. Sāpi var izdejot, izdziedāt, uzgleznot, var arī vienkārši paraudāt.
Meitenes no Rīgas man stāstīja: ja sāp sirds, viņas dodas uz kāzu salonu pielaikot līgavas tērpus. Pārdevējām viņas stāsta, ka pēc mēneša precēšoties. Viņas pat izdomā, kāds viņām ir līgavainis. Ieraudzīt sevi “princešu” kleitā esot lieliska sajūta. Lai uzlabotu pašsajūtu, var ieiet siltā vannā, kas ir ar smaržīgiem sāļiem un putām. Var aizdedzināt svecītes un ieslēgt romantisku mūziku. Varbūt tev ir savi oriģināli veidi, kā tikt vaļā no “melnā zvēra”? Atraksti, dalies domās ar mums, varbūt tieši tavi ieteikumi palīdzēs.
Smaidi, smaidi, smaidi un gaidi smaidus atpakaļ!
