Nemanot esam iesoļojuši krāsainās vasaras viducī, kad saule spīd daudz spožāk un siltāk, kad smaržo liepziedi, tikko nopļautā, vīstošā zāle un sārtās zemeņogas.
Nemanot esam iesoļojuši krāsainās vasaras viducī, kad saule spīd daudz spožāk un siltāk, kad smaržo liepziedi, tikko nopļautā, vīstošā zāle un sārtās zemeņogas.
Ai, cik patīkami iekosties tumši sarkanā zemenē un izbaudīt vasaras garšu, cik jauki ieklausīties īsās nakts klusumā, ko ik pa brīdim pārtrauc lakstīgalas treļļi vai griezes dziesma, un iekrist mīkstā un smaržojošā siena zārdā, lai saldi nosnaustos! Tā ir vasaras pilnbrieda burvība…
Jūlijs daudziem šķiet skaistākais vasaras mēnesis. Ne tikai tāpēc, ka vasara ir sasniegusi savu pilnbriedu, bet arī tādēļ, ka daudziem jūlijs ir atvaļinājumu laiks, kad var laiski pagozēties saulītē, izmantot laiku lietderīgi, rušinoties piemājas dārziņā, vai arī izbaudīt dzimtās un varbūt arī kādas tālākas aizjūras zemes jaukumus – nakšņošanu teltīs, sildīšanos pie ugunskura un skaistu dabas un vēstures objektu vērošanu. Atvaļinājumu laiks ir labākais laiks, domāju, tam piekritīs ikviens, bet – ak, vai cik grūti pēc tam ir atgriezties darbā un atkal sākt darīt ierastos ikdienas darbus! Tā gribas vēl ķert sauli un ļauties tikai sevis lutināšanai – ar zemenēm, peldēšanos, priekiem…
Jūlijs šogad varen darbīgs un interesantām izjūtām pārbagāts ir skolēniem, kuri piedalās 9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Viņus vieno prieks par kopā sanākšanu, raitais dejas solis, skanīga dziesma, krāšņi tērpi, svētku kulminācija – dalībnieku gājiens, skatītāju mīlestība. Kāds skolēns šos svētkus uzskatīs par izklaidi un atpūtu, bet cits – par grūtu un atbildīgu darbu, jo gribas taču nodziedāt visskaistāk, lai dziesmas vārdi aizsniedzas līdz klausītāju sirds dziļumiem un sarežģītie deju raksti skatītājiem vēl ilgi paliek atmiņā. Svarīgi ir aizstāvēt arī sava kolektīva godu!
Dziesmu un deju svētki izraisa pacilātību un lepnumu par to, ka mēs – latvieši – esam dziedātāju tauta, par to, ka mēs protam būt atšķirīgi no citām pasaules valstīm, par to, ka mēs varam parādīt, ko protam. Tieši tādēļ vakar – 1.jūlijā – tika organizēta Dziesmu diena, kad ikviens varēja pārbaudīt, vai vēl prot dziedāt, dziesmā izteikt savas jūtas un domas, vai spēj vairot dzīvesprieku ar dziesmas palīdzību. Šajā dienā ikviens, lai arī kur viņš ietu, varēja ļauties izdziedāt domas un jūtas, nodungot vēlmes, aizdziedāt bēdas, uzdziedāt pretimnācējam, dziedināt noskumušos, izdziedāt vecās dziesmas un radīt jaunas, pierādīt citiem, ka Latvija ir zeme, kas dzied. Vai tu vakar dziedāji? Tas taču bija skaisti, vai ne? Kaut vai tikai nodungoji vienu pantiņu, bet tajā brīdī tu biji vienots ar visiem tiem, kam dziesma ir tuva.
