Līdz ar rudens salnām dārzos veicami pēdējie sakopšanas darbi, lai to fitosanitārais stāvoklis nākamajā gadā būtu labs.
Līdz ar rudens salnām dārzos veicami pēdējie sakopšanas darbi, lai to fitosanitārais stāvoklis nākamajā gadā būtu labs.
Lietainā laika ietekmē augļu dārzos izplatījās gan ābeļu kraupis, gan augļu puves. Slimību izplatības ierobežošanai no dārza ražas novākšanas laikā vai pēc tam jāaizvāc pūstošie un inficētie augļi. Tos var aprakt vai savākt komposta kaudzē. Savāktos bojātos augļus jāpārkaisa vai jāaplaista ar biokompostētāju vai slāpekļa minerālmēsliem. Pēc tam to visu pārklāj ar pļautu zāli vai salmu kārtu un atkal apkaisa ar slāpekļa minerālmēsliem vai biokompostētāju. Tāpat vēlams rīkoties ar visu augļu koku nobirušajām lapām, lai tās labāk sapūtu un uz tām nepārziemotu ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ķiršu lapbires un citu slimību ierosinātāji.
Ābeļu kraupja ziemojošo stadiju apkarošanai bez fungicīdiem kokus pēc lapu nobiršanas var apsmidzināt ar piecprocentīgu karbamīda šķīdumu.
Ja ir daudz miltrasas bojātu dzinumu un sausu zaru, tos labāk izgriezt rudenī. Griezuma vietas dezinficē ar piecu procentu etiķskābes šķīdumu un tad pārklāj ar potvasku vai eļļas krāsu. Šādi samazinot inficēšanās iespēju ar augļu koku vēzi brūču vietās.
Jauno augļu koku stādījumos, īpaši ūdenskrātuvju tuvumā, jāveic aizsardzības pasākumi pret ūdensžurkām un pelēm, jo tās ziemā var nograuzt mizu pie stumbra pamatnes vai pat saknes. Ja izmanto saindētas ēsmas, tās jāizliek maza izmēra koka kastītēs ar atklātiem galiem, lai ēsma būtu pieejama žurkām un pelēm, nevis mājdzīvniekiem.
Oktobra beigās augļu koku stumbrus vēlams nobalsināt, lai tie agrā pavasarī mazāk ciestu no saules apdeguma.
Septembrī mazdārziņu īpašnieki aktīvi veica profilaktiskos smidzinājumus upenēm, ērkšķogām, jāņogām, avenēm, plūmēm un ābelēm, lai ierobežotu dažādu lapu plankumainību, iedegu, miltrasu, rūsu, augļu un ogu puves kā arī kraupja izplatību nākamajā pavasarī. Iestājoties aukstākam laikam, šie smidzinājumi būs neefektīvi, tāpēc oktobrī to lietojumam nav nozīmes. Pēc pirmajām rudens salnām, ir izzudušas laputis un pārējie sūcējkaitēkļi, tāpēc insekticīdu lietošana apstādījumos un dārzos vairs nav nepieciešama.
Inita Sudraba, Vidusdaugavas reģiona augu aizsardzības un karantīnas
daļas inspektore
