Neticamā un traģiskā vēsts ceturtdien pāršalca visu Latviju. No šķietami neliela ugunsgrēka Cesvaines pils labajā spārnā divu stundu laikā liesmas aprija visu ēkas jumtu.
Neticamā un traģiskā vēsts ceturtdien pāršalca visu Latviju. No šķietami neliela ugunsgrēka Cesvaines pils labajā spārnā divu stundu laikā liesmas aprija visu ēkas jumtu. Tas iebruka, sagruva pils torņi. Viss norisinājās cesvainiešu acu priekšā, šokējošā bezspēcībā. Līdz ar pili sadega ģimnāzija, kas mājoja šajās telpās.
Zaudējums ir materiāls un morāls. Pils – 19.gadsimta pērle, kurā viss bija identisks, saglabāts no paaudzes paaudzē, ir zudusi. Palicis vien sapnis par pili – izcilu eklektisma arhitektūras pieminekli.
Piektdien Cesvaines domes ārkārtas sēdē nolēma izsludināt ārkārtas situāciju izglītībā, jo bez mājvietas palikuši gandrīz 600 ģimnāzisti. Izglītības un zinātnes ministrijai lūgs 5500 latus mācību līdzekļu un metodisko materiālu iegādei. Lūgs ieplānot līdzekļus nākamā gada budžetā jaunas skolas projektēšanai Cesvainē. Ministru kabinetam lūgs 25 000 latu, lai pilsētā pielāgotu citu iestāžu telpas mācībām. Cesvaines pils pagaidu jumta uzlikšanai lūgs 200 000 latu.
Pašvaldībā sēru diena
Kā sākās nelaime? Pirmais ugunsgrēku sajutis kurinātājs, ceturtdien piecos no rīta, atnākot uz darbu. Sācis kurināt, tad sajutis deguma smaku no pils labās puses. Ziņojis ugunsdzēsējiem. Iespējams, ka kāda dzirkstele no trešdienas bija gruzdējusi visu nakti, kamēr sasniedza kritisko temperatūru un sākās degšana. Tas pagaidām ir tikai pieļāvums. Kā un no kurienes izcēlās ugunsgrēks, to ekspertizē noskaidros ugunsdzēsēji. Tad arī būs zināms, vai jālemj par kriminālatbildību.
Šokē tas, cik ātri risinājās traģiskie notikumi Cesvaines pilī liktenīgajā ceturtdienas rītā. “Atklātas liesmas pils labajā stūrī novēroja no pulksten sešiem rītā. Iespējams, ka nelaime izcēlusies no krāsns. Pāris stundās liesmas aprija ēkas trešo stāvu,” notikuma vietā stāsta Madonas rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Ansis Graudiņš. Viņš pauž, ka noraudzīties notiekošajā – bija traģiski. Sajūta bijusi tāda, it kā acu priekšā bojā iet sens, mīļš draugs.
“Pirmās divas ugunsdzēsēju mašīnas atbrauca no Madonas. Garo kāpņu nebija. Vajadzēja iet ēkā un augšas stāvā dzēst liesmas. Ugunsdzēsējiem bija tikai divi skābekļa baloni. Rāciju nav, ugunsdzēsēji nevar sazināties. Atbrauca palīgā mazā ugunsdzēsēju mašīna no Liezēres. Tā bija parodija. Unikums! Tāda pils, un… bezspēcība. Pēc divām stundām sagaidījām palīgus no Latgales, kas no 200 kilometru attāluma atveda garās ugunsdzēsēju kāpnes. Bet viņiem praktiski vairs nebija, ko darīt. Jau bija par vēlu,” stāsta A.Graudiņš.
Ceturtdien cesvainieši visu dienu nāca skatīties uz pili. Cilvēki sēroja, bija nerunīgi. Stāvēja, iekšēji izraudot bēdas. “Es dzīvoju netālu no pils. No dzīvokļa loga pamanīju gaismu. Likās, ka pili izgaismo prožektori tāpat, kā tas bija nesen akcijas “Apceļosim Latvijas pilis!” noslēguma ballē. Neienāca prātā, ka mūs gaida bēdas,” stāvot pie pils, stāsta cesvainiete Anda Arcimoviča. Viņai un uzrunātajai cesvainietei Ivetai Aveniņai pilī pagājuši skolas gadi. Tagad pili par skolu sauc viņu bērni. Joprojām viņiem pils ir skola, kaut arī sagruvusi. “Kas mūsu Cesvaine ir bez pils,” saka A.Arcimoviča, piebilzdama, ka Cesvainē ceturtdiena ir sēru diena. Tādā noskaņā paiešot viss adventes laiks.
Cesvaines ģimnāzijas skolotājs Jānis Šķēle saka, ka pilī bijis ceturtdien jau sešos no rīta. Centies kaut ko palīdzēt, glābt. Tomēr velti. “Bezspēcība. Tikai to varu teikt. Ko var izdarīt ugunsdzēsēji ar 30 vai 20 gadus vecu padomjlaiku aprīkojumu?” jautā viņš.
Diskutē par glābšanu
“Kāda jēga ugunsdzēsējiem pirkt helikopterus, ja no tiem nav labuma,” saka Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, kas uzskata, ka ugunsdzēsēji varēja glābt pili, ja vien to rīcībā būtu vajadzīgais aprīkojums. “No ugunsgrēka vienā pils telpā nodeg visa ēka! Un neko nevar glābt! Nav komentāru,” šausminās Madonas Izglītības pārvaldes vadītāja Veronika Caune.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume skaidro, ka V.Špata izteikumi par ugunsdzēsēju helikopteru ir pārāk emocionāli. “Helikopters nevar lidot un sniegt palīdzību šādos gadījumos. Tam nebūtu jēgas. No augšas nav redzams, kur ir ugunsgrēka perēklis. Tāda ūdens gāšana uz labu laimi nebūtu efektīva,” saka viņš.
“Ugunsdzēsējus nevar kritizēt. Cilvēki strādā pašaizliedzīgi, bet viņim nav tehnikas. Šī ir mācība valsts līmenī. Katru gadu Latvijā ugunsdzēsības dienesta bruņojuma uzlabošanai būtu jātvēl piecus līdz desmit miljonus latu,” domā Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ainars Pencis saka, ka Cesvaines pils ugunsgrēka dzēšanā piedalījās līdz 100 ugunsdzēsēji no Vidzemes, Latgales un Rīgas. Taču ēkas jumtu glābt nebija iespējams. “Mēs katru gadu runājam par to, ka ugunsdzēsējiem ir slikts aprīkojums, jāpiešķir papildu nauda. Taču mūs dzird tikai tad, kad notiek traģēdija. Jauna un pilnībā aprīkota ugunsdzēsības automašīna maksā apmēram 100 000 latu. Gadā valstī iegādājas divas šādas mašīnas, taču katru dienu Latvijā dežurē 315 ugunsdzēsēju automašīnas. Lai visas nomainītu, vajag 150 gadus,” secina A.Pencis. Viņš uzsver, ka nereti ugunsdzēsēji saņem humāno palīdzību no ārzemēm, taču tas neesot risinājums, jo ārzemnieki dāvina to, kas pašiem jau kļuvis nederīgs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume uzsver, ka iekšējai drošībai ēkās jāpievērš lielāka uzmanība. “Daudzas skolas Latvijā atrodas vecās, pielāgotās telpās, kur grūti un dārgi ierīkot signalizāciju, kas ziņotu par ugunsnelaimi. Un kādreiz diemžēl būtiskākais paliek nefinansēts,” apliecina izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis.
Paliek vien pils makets
Kad ceturtdien dzēsa ugunsgrēku, domē sapulcējās ģimnāzijas darbinieku kolektīvs – 44 cilvēki. Viņi runāja par to, kur tagad mācīsies bērni. Uz galda bija Cesvaines pils makets – no šokolādes. Tas saglabājies no pagājušonedēļ notikušās balles, kurā otrreiz cesvainieši ieguva Sapņu pils titulu. “Makets saglabājies, tas ir uz labu, pils atdzims,” raudot teica kāda skolotāja. “Mēs saglabāsim ģimnāziju, kolektīvu,” saka ģimnāzijas mācību pārzine Velta Kalniņa.
Cesvainē notika arī Madonas rajona padomes ārkārtas situāciju komisijas izbraukuma sēde, kuru vadīja A.Ceļapīters. Jautājums bija viens – ko tagad darīt? Pamazām izkristalizējās doma. Cesvainē jāceļ jauna skola un vienlaikus jāatjauno pils. Dienas gaitā Cesvaini apmeklēja četri ministri. Daudz runāja par to, ka Cesvaines pilī nebija veikti visi nepieciešamie ugunsdrošības pasākumi. Mēnesi pirms nelaimes domē komitejā izskatīja ģimnāzijas skolēnu vecāku iesniegumu, kurā viņi pauda bažas par ugunsdrošību pilī. Taču pašvaldībai trūkst līdzekļu. Turklāt pils ir tikai tās valdījumā, nevis īpašumā. Trīs gadu laikā pašvaldībai nav izdevies valdībai pierādīt savas tiesības uz pili. Tagad var kost pirkstos par to, ka ēka nebija apdrošināta, ka tajā nebija ierīkota ugunsdzēsības signalizācija, nebija tīrīti dūmeņi. To visu cesvainiešiem pārmeta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume. Pašvaldību lietu ministrs I.Gaters pauda: “Žēl, ka mums mācība jāgūst tik traģiskā veidā.”
Cesvaines pils līdz šim bijusi Sapņu pils, bet, kopīgiem spēkiem to atjaunojot, taču varētu radīt Mīlestības pili.
