Pirmo reizi Līgatnes dabas taku 45 gadu pastāvēšanas vēsturē ģimenes
papildinājumu sagaidījis meža pūču pāris Aktrise un Rūķītis, kuru būrī
izšķīlies pūču mazulis, informē aģentūra Leta.
Taku vadītāja Inta Lange stāsta, ka iepriekš dabas takās mazuli bija
izperējis tikai ūpju pāris, bet meža pūču ģimene nebija izveidojusies.
“Pūcēm dzimumus ar specifisku analīžu palīdzību esam sākuši noskaidrot
pavisam nesen, tādēļ tikai pirmo gadu mums ir meža pūču pāris,” piebilst
Lange.
Abas meža pūces Līgatnes dabas takās nonāca iepriekšējos gados kā cilvēku atrasti mazuļi un nu jau par vecākiem kļuvuši paši.
Pūces dabā ligzdas nevij, bet gan dēj koku dobumos, vecās žagatu
ligzdās, vāveru migās un arī cilvēku veidotos būros. Pāris dienu vecumā
pelēcīgie pūču mazuļi atstāj ligzdu un lecot tie pārlaižas no vienas
vietas uz otru, lai iepazītu tuvējo apkārtni ligzdas tuvumā. Pēc tam,
kad mazuļiem ir izaugušas spalvas, tā vecāki rūpējas par tiem vēl
apmēram divus līdz trīs mēnešus. Laika posmā no augusta līdz novembrim
jaunās pūces pamet vecāku teritoriju, lai meklētu savu vietu pasaulē,
skaidro taku vadītāja.
Lange stāsta, ka nebrīvē dzimušu meža pūču mazuli teorētiski ir
iespējams izlaist dzīvei savvaļā, jo to ir izaudzinājuši vecāki un
putnēns nav atkarīgs no cilvēka. Gan dabā, gan Līgatnes dabas takās pūču
vecāki mazuļiem pienes jau nomedītas peles un kukaiņus. Vecāki nemāca
bērniem medīt, šādas prasmes katrs mazulis uztrenē ēstgribas pamudināts
un instinktu vadīts.
Līgatnes dabas taku pūču mājā apskatāmas trīs pūču sugas, proti, meža
pūču pāris ar mazuli, urālpūce Čiepstonis un ūpju pāris Hugo un Dāma.
Meža pūces ir Latvijā biežāk sastopamā pūču suga, nereti novērojama
arī apdzīvotu vietu tuvumā. No citām pūču sugām meža pūce atšķiras ar
taisnākiem spārniem, ko lidojot tās vicina krietni retāk, kā arī ar
lielāku lidojuma augstumu.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā,
mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā
dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām un dabas daudzveidību.
