Atceros liesmojošo Baltijas ceļu, kur sadevos rokās ar pazīstamiem un pirmo reizi satiktiem cilvēkiem, jūtot vienotību ar 300 000 Latvijas un simtiem tūkstošu Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju.
Atceros liesmojošo Baltijas ceļu, kur sadevos rokās ar pazīstamiem un pirmo reizi satiktiem cilvēkiem, jūtot vienotību ar 300 000 Latvijas un simtiem tūkstošu Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju. Kopā veidojām dzīvu ķēdi no Tallinas līdz Rīgai un Viļņai. Tāpat kā 1989.gada dziesmu svētkos, kur skanēja “Atmostas Baltija”, ar aizkustinājuma asarām acīs nešaubīgi ticējām, ka mūsu valstis būs brīvas un neatkarīgas. Toreiz nebija citu ieroču kā kopējs mērķis, nesalaužama vienotība, dziesmas, dziesmas un vēlreiz dziesmas: “Palīdzi, Dievs, Latvijai!”, “Dzimtā valoda”, “Tik un tā”, rokopera “Lāčplēsis”. Kad vēl ir sacerētas tik saviļņojošas melodijas un vārdi?
Pagājuši tikai 15 gadi, bet liekas, ka tas bija sen. Daudzi jūtas vīlušies un nemaz negrib atcerēties ar dziesmoto revolūciju sākto ceļu līdz uzvarai – brīvībai. Sapņi un ideāli tieši tāpēc ir, ka tos nekad nevar piepildīt līdz galam vai tieši tā, kā iztēlojamies. Toreiz likās, ka pietiek atbrīvoties no Krievijas karaspēka un virsvadības, lai viss būtu. Nu labi, mazliet pacietīsimies! Bet kas un cik ilgā laikā spēj radīt labklājības valsti? Vai tad vecajās demokrātijas citadelēs nav bezdarba un trūkumcietēju? Laiks mosties no sapņa un saprast, ka nevienā valsts iekārtā nav tikai pozitīvais. Tam blakus ir negatīvais, ko vienmēr izjūt sāpīgāk.
Tagad Latvija, Lietuva un Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Varētu dzīvot mierā un saticībā, aizmirstot, kā katra cīnījās par savu vietu, tikai reizēm atgādinot par Baltijas vienotību. Visās trīs valstīs daudz kas notiek līdzīgi. Tomēr situācija nav glaimojoša mūsu zemei. Cik Lietuvas un Igaunijas kompāniju ir ienākušas Latvijas tirgū? Pietiek minēt T – market veikalu tīklu, kas aug kā sēnes pēc lietus. Latviešu uzņēmumu un produkcijas īpatsvars pie kaimiņiem nav tik liels. Var vainot mūsu valdības nodokļu politiku un atbalsta trūkumu. Tomēr visvairāk ir atkarīgs no pašiem. Taivānā uz katriem 18 iedzīvotājiem ir viens uzņēmums. Tātad tur ir lielāks pamats lepoties ar strādīgumu un uzņēmību, lai gan ierasts slavēt latviešu čaklumu.
Baltijas valstis vēl ilgi veidos
ES nabadzīgāko daļu. Vairākas vecās dalībvalstis slēdz tām savu darba tirgu, un tas ir tikai viens faktors, kas mazina ticību eiropeiskajai solidaritātei. Vajadzīgs laiks un nauda, lai panāktu straujāku attīstību, ko sasniegt palīdzēs
ES struktūrfondu finansējums. Varbūt esmu naiva, taču domāju, ka Baltijas valstīm kopā būtu vieglāk iekarot Eiropas tirgu. Bet tā vietā ir savstarpēji olu, reņģu un cūku kari. Atcerēsimies, ka Latvijai neizdevās panākt, lai UNESCO ņemtu dziesmu un deju svētkus pasaules kultūras mantojuma aizsardzībā, bet Baltijas valstu kopīgi pieteiktā svētku tradīcija ir atzīta par nozīmīgu visā pasaulē.
