Ābeles zaros karājas bērna šūpulītis, turpat ganās kazlēni un māmiņas raižpilnais skatiens pārvēršas smaidā.
Ābeles zaros karājas bērna šūpulītis, turpat ganās kazlēni un māmiņas raižpilnais skatiens pārvēršas smaidā. Viņa ir atradusi vietu, kur jūtas atbrīvota, pasargāta par spīti tam, ka ar mazuli šajā pasaulē viņi ir pilnīgi vieni.
Šī aina nav tikai fantāzijas auglis vai nereālas nākotnes vīzijas, kā varētu šķist pirmajā brīdi. Patiesībā mēs pat neapjaušam, cik Latvijā ir daudz tādu, kam klājas pavisam grūti un ir nepieciešams atbalsts. Tieši tādēļ uzņēmīgai sievietei Anitai Pētersonei, piesaistot domubiedrus, radās ideja veidot sabiedrisku organizāciju, lai palīdzētu dzīves grūtdieņiem. Lauku mājā taps bērnunams
Pamudinājums veidot jaunu organizāciju radies šopavasar. “Redzot jaunās vientuļās māmiņas, kas nevar pamest dzemdību nodaļu vienkārši tāpēc, ka nav drēbīšu, ko uzvilkt mazulim, nemaz nerunājot par ēdienu un pajumti, man radās doma par Misijas centru, kur cilvēkiem ir iespēja krīzes situācijās meklēt palīdzību,” stāsta Anita. Misijas centrs darbojas tikai dažus mēnešus, bet šajā laikā ir pierādījies, cik tas ir nepieciešams. “Es nezinu, kā cilvēki par mums uzzina, jo neesam īpaši reklamējušies. Turklāt ir pats darbības sākums, bet interese ir liela, zvana no visas Latvijas,” atzīst Anita.
Viņa ir rīdziniece, taču šobrīd cieši saistīta arī ar Limbažu pusi. “Tā iegrozījies liktenis, gribēju būt tuvāk dabai un atgriezos Vidzemē, jo mana bērnības zeme ir Mazsalaca,” stāsta Anita. Viņa studē psiholoģiju un pēc profesijas ir kultūras un izglītības darbiniece. Par pieredzes trūkumu darbā ar dzīves pabērniem Anita nevar sūdzēties, jo viņa dibināja pirmo Krīzes Klubu Latvijā.
“Manā dzīvē bijuši vairāki nozīmīgi posmi, šobrīd es gribu aizpildīt to nišu, kur, manuprāt, sabiedrība dara pārāk maz, rūpējoties par bāreņiem, grūtdieņiem,” uzsver Anita. Viņa cer, ka izdosies realizēt projektu un jau nākamgad Limbažu pusē viņas lauku mājā taps bērnunams. Šovasar tur bija ierīkota pansija, kur patvērumu uz laiku bija radušas trīs jaunās māmiņas ar mazuļiem.
“Diemžēl ziemā pagaidām tur nav iespējams uzturēties, nav centrālapkures un māju nepieciešams labiekārtot,” stāsta Anita. Viss atkarīgs no tā, kā izdosies realizēt projektu un iegūt finansējumu. Nevarot apgalvot, ka valsts neatbalsta sabiedrisko organizāciju aktivitātes. “Galvenais ir jādarbojas pašiem, ir programmas, kur katru gadu tiek atvēlētas ievērojamas summas. Iespējams, ka cilvēki, pirms nav nodibinājuši sabiedrisko organizāciju, par to neko nezina,” spriež Anita.
Darbība ir daudzveidīga
Misijas centra birojs atrodas Rīgā, un tā darbība ir daudzveidīga. “Bez primārā uzdevuma – labdarība, mums ir vēl divi svarīgi virzieni, kuros strādājam – izglītība un tūrisms. Ir izveidota arī Auklīšu skola, Radošo dāmu klubs, Seno zinību klubs, Kristīgā zinātnes dziedniecības skola, Ceļotāju klubs “Misija” un Gidu skola,” stāsta Misijas centra vadītāja. Īpaši aktīvi darbojas Auklīšu skola, kur interesentu netrūkst.
“Esam bezpeļņas organizācija, cilvēks nāk mācīties un maksā par kursiem. No šīs naudas mēs algojam pasniedzējus, bet pārējā nauda domāta labdarībai. Un tas ir brīnišķīgi, ka nāc ar apziņu mācīties un iesaisties arī labdarībā,” uzskata Anita.
Pēc viņas domām, cilvēki Latvijā ir atsaucīgi un vēlas palīdzēt. Šovasar pansijai ziedotas gan gultas, gan ledusskapis, trauki un pat kazas. Anita pateicas ikvienam, kas vēlējies palīdzēt, un aicina būt atsaucīgiem arī turpmāk. “Mēs priecāsimies par katru sīkumu, jo noderēs viss,” uzsver Anita.
Tiek plānots arī, ka vientuļajām māmiņām, protams, bez maksas būs iespēja centrā gūt ne tikai atbalstu un patvērumu, bet arī specialitāti vai zināšanas, lai vēlāk atrastu darbu un spētu nodrošināt eksistenci sev un bērnam.
Īpašs emocionāls piedzīvojums
Īpašs ir arī centra izveidotais ceļotāju klubs, kurā var iesaistīties ikviens.
“Tie nav tradicionāli ceļojumi, ko piedāvā jebkura firma. Protams, pievilcīga ir arī zemā cena. Tas tāpēc, ka katrā valstī esam izveidojuši tādus maršrutus, par kuriem nekas nav jāmaksā. Ir tik daudz skaistu vietu, par kuru apskati nav jāmaksā. Protams, cilvēks var izvēlēties un doties uz dārgiem apskates objektiem vai staigāt viens savā nodabā. Taču galvenais, ka katrā ceļojumā ir iecerēts kāds īpašs emocionāls piedzīvojums,” uzsver Anita un aicina ceļot kopā ar Misijas centru. Tādējādi arī ikviens iesaistās labdarībā.
