Nenēsāt līdzi skaidro naudu – latus un monētas, bet gan plastikāta maksājumu karti, kuras kontā atrodas alga, pabalsti vai honorāri, šādu drošību un ērtību izvēlas arvien vairāk cilvēku.
Nenēsāt līdzi skaidro naudu – latus un monētas, bet gan plastikāta maksājumu karti, kuras kontā atrodas alga, pabalsti vai honorāri, šādu drošību un ērtību izvēlas arvien vairāk cilvēku. Kopš bankas piedāvā šo produktu, Latvijā ir izsniegts jau aptuveni pusotrs miljons maksājumu karšu.
Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija, iedzīvotāji arvien biežāk bankas norēķinu kartes lieto arī, lai maksātu par nelieliem ikdienas pirkumiem. Statistiski skatot, – 2004.gadā ar vienu karti veiktās vienas transakcijas apjoms vidēji bija 15,39 lati. Būtiski – vairāk nekā par 40 % – pieauga arī ar banku norēķinu kartēm un mazumtirdzniecības kartēm veikto maksājumu skaits, piemēram, ar norēķinu kartēm pērn tika veikti 33,5 miljoni maksājumu. Elektroniski no veikaliem, kafejnīcām, viesnīcām, bankām, benzīntankiem un citviet pārceļoja vairāk nekā 454 miljoni latu.
Bezskaidras naudas ceļi tiek pārraudzīti
Lai nodrošinātu norēķinus starp dažādām bankām, no šo plastikāta karšu izmantošanas vietām caur Bankservisu un bankām, Latvijā ir izveidotas vairākas maksājumu sistēmas. Nozīmīgākās atrodas Latvijas Bankas speciālistu pārziņā. Lai naudas pārskaitījumu ceļš valstī būtu iespējami efektīvs, centrālā banka izveidojusi divas sistēmas: viena paredzēta, lai nodrošinātu liela apjoma darījumus starp bankām, otra domāta ļoti daudzu, bet neliela apjoma klientu maksājumu apstrādei. Latvijas Banka ne tikai uztur un modernizē, bet arī pārrauga visas Latvijā esošās maksājumu sistēmas, izstrādā nepieciešamos norādījumus un noteikumus, lai palīdzētu pārējo sistēmu uzturētājiem un dalībniekiem apzināt iespējamos riskus un to ierobežošanas veidus. Norit lietišķa sadarbība ar banku nozari – Latvijas Komercbanku asociāciju un tās maksājumu komiteju, kas ir forums lietpratēju sarunai par maksājumu sistēmas attīstību un drošību.
Drošas sistēmas – jauni pakalpojumi
Apkopojot un analizējot datus par elektroniskajiem naudas darījumiem Latvijā, redzams, ka ar norēķinu kartēm cilvēki veic jau gandrīz trešo daļu visu bezskaidras naudas maksājumu valstī. Šajā ziņā esam bijuši čaklāki nekā “vidējais eiropietis”. Šī pieredze, iespējams, palīdz iedzīvotājiem pieņemt arī arvien jaunus karšu pakalpojumus, piemēram, iespēju no savas norēķinu kartes izņemt naudu ne tikai bankomātos, bet arī veikalos. Noderīgi tas varētu būt laukos, kur nav iespējams norēķināties ar karti, bet skaidrā nauda ir vajadzīga dažādiem izdevumiem. Jo elektronisko maksājumu ceļi Latvijā ir drošāki un tam domātās sistēmas darbojas efektīvāk, jo drošāk bankas piedāvā iedzīvotājiem, saviem klientiem, jaunas iespējas.
